Es gribu Latviju redzēt kā ābeli ziedošu maijā.Ne tādu, kur netīri sniegi bez apvaldu snieg.
Es gribu Latviju redzēt kā ābeli
ziedošu maijā,
Ne tādu, kur netīri sniegi bez
apvaldu snieg.
Kur saldenās balsis ar aizjūras
labumiem paijā
Un dzeguzes spieto, jo savējo
roku vairs nepietiek.
Bij” latvim no Dzimtenes aiziet
ar sainīti sīku
Uz svešatnes krastiem, kur
gājputniem apmetņu nav…
Ne savas, bet citu taisnības
vārdā nu muguru līku
Mūs tautmīļi pasaulē sūta kā
viltvāržus jau.
Vienalga kā Rīti un Vakari
iesaiņo pērkamās lietas,
Plūst dubultā dzīve – kā toreiz,
tā šodien tāpat.
Lai tiesībām slava! Lai neteic, ka
dainām nav vietas, –
Tās – dvēselei mūsu, kur
pasmelties spēku šad tad.
