Dzīvosim labi – tāds īsi varētu būt «sāls» no premjera Aigara Kalvīša teiktā rajonu laikrakstu žurnālistiem un redaktoriem.
Dzīvosim labi – tāds īsi varētu būt “sāls” no premjera Aigara Kalvīša teiktā rajonu laikrakstu žurnālistiem un redaktoriem.
“Kontrabandas alkoholu un “točkas” izskaudīsim, iznīcināsim; robežu sakārtosim, tā arī uzrakstiet lasītājiem!” pagājušajā nedēļā teica ministru prezidents.
Cels labklājību
Sociālie jautājumi, dzīves labklājības celšana – uz to vērsts Latvijas nākamā gada budžets. Tiek palielināts ar nodokļiem neapliekamais minimums, arī algas tiek paaugstinātas.
“Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu – es kā premjers iestājos pret šo neizpildāmo solījumu. Turklāt šāds solis bremzētu arī naudas plūsmu pašvaldībām un reģionu attīstību. Valdība varētu izvērtēt iespējas samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par vienu procentu gadā, bet 15 procentu ienākuma nodoklis, manuprāt, ir utopija. Par sociālā nodokļa samazinājumu vēl nav diskutēts valdībā,” tā Aigars Kalvītis.
Iespēju robežās nākamā gada budžetā pievērsīsies arī investīcijām, nākamā gada februārī valdība sadalīšot 15 miljonus latu.
Lieli ceļi, mazi ceļi
Labklājība laukos bez normālas infrastruktūras un ceļiem diezin vai tā celsies. Tālab arī ministru prezidentu aicinājām pievērsties šai valsts problēmai. Patlaban rosīgi rekonstruē maģistrāles (darbu kvalitāte pat tām ir apšaubāma), kas ved uz Rīgu vai Eiropu, bet lauku ceļi kļūst aizvien neizbraucamāki. Ierosināju sarīkot valdības izbraukuma sēdi, piemēram, Svitenē, lai ministri dabā redz, kādi Latvijā ir ceļi…
“2007. gadā pirmoreiz būs pilns finansējums Ceļu fondā. Kā šī nauda tiks izmantota, tā ir Satiksmes ministrijas kompetence,” teic A. Kalvītis. Un tūlīt pat viņš piebilst, ka valdība spriežot par skolu un bērnudārzu būvēšanu un remontiem, bet naudu ceļu remontiem dalot satiksmes ministrs vienpersoniski. Varbūt tomēr arī Latvijas ceļi ir vismaz bērnudārzu svarīguma līmenī?
Par maģistrāļu rekonstrukcijas kvalitāti – valdībā runāšot, ka jāparedz, lai būvnieki uzņemtos desmit gadu garantiju ceļu būvdarbiem. Pašlaik esot tiešām dīvaina situācija – būves izmaksas augstākās Eiropā, bet kvalitāte teju vai pati zemākā.
Cukurbietes, cukurbietes
Eiropas cukura nozares reforma varētu diezgan smagi atsaukties uz atsevišķiem Latvijas reģioniem, arī uz situāciju Bauskas rajonā, Jelgavā. Tā to komentē premjers: “Cukurbietes audzēt mēs mākam un cukuru saražot varam, mums ir gan tehnika, gan prasmes. Uzskatu, ka šīs nozares darbs jāturpina. Bet valdība tur iejaukties nevar, tās ir privātā biznesa problēmas. Lietuvā cukurfabrikas pieder dāņu firmai “Danisko”, un viņi neko netaisās likvidēt.”
Lai gan… šī problēma nebūt nav tik viennozīmīga. To apliecina arī “Bauskas Dzīves” lasītāju komentāri, piemēram, šāds ieraksts mājaslapas forumā: “Nu ja, tagad tie zelta laiki beigušies, kad visi pārējie Latvijas iedzīvotāji dotēja visu mūsu cukurnozari, maksājot nesamērīgi daudz par cukuru (Igaunijā pirms iestāšanās ES cukurs maksāja trīsreiz mazāk nekā pie mums!). Pareizi vien ir, ka ES pamazām samazina nesamērīgās dotācijas šai nozarei – tad izdzīvos tie, kas tirgum piedāvās lētāko cukuru. Lai dzīvo brīvā tirdzniecība – patērētājs no tā tikai iegūs!”
Bet ir arī šāds ieraksts: “Visa valdība vienā mucā bāžami, ar vienu mietu sitami. Ļaujiet pašmāju zemniekiem strādāt, nevis dāņiem vai citiem ārvalstniekiem!”
Tomēr tagad jau vairs nav daudz ko diskutēt, jo, kā ziņo LETA, līdz ar “Liepājas cukurfabrikas”, “Jelgavas cukurfabrikas”, Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas un Latvijas Reģionālās cukurbiešu audzētāju apvienības 15. decembrī parakstīto vienošanos sākta cukurfabriku restrukturizācija. Vienošanās paredz, ka no Eiropas Savienības kompensācijas 20% saņems cukurbiešu audzētāji, bet pārējo – fabrikas. Kompensācija būs 15 latu par cukura kvotas tonnu. Līdz ar to faktiski tiks sākta cukura nozares likvidācija Latvijā.
Reforma un sveicieni
Administratīvi teritoriālās reformas norisei budžetā iedalīti 200 tūkstoš latu, divreiz vairāk nekā 2006. gadā. Netiekot norādīts, ka valstī jābūt 50 vai 167 novadiem. Minot 50 novadus, tagadējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs tikai devis signālu sabiedrībai, lai domā, ka lielākas pašvaldības ir dzīvotspējīgākas. Reforma netiks mainīta.
Premjers Aigars Kalvītis nodod sveicienus Ziemassvētkos un gadumijā visiem lauku iedzīvotājiem, arī baušķeniekiem: “Nezaudējiet uzņēmību un pārliecību par savām spējām! Jo tikai katra spējas noteiks valsts nākotni. Tagad mums katram dots šis labvēlīgais laiks, izmantosim to maksimāli efektīvi!”
