«Bauskas Dzīve» uz gadskārtējo Žurnālistu dienu Nacionālajos bruņotajos spēkos Ādažu poligonā (Rīgas rajona Ādažu pagasta Kadagā) devās 31. augustā.
“Bauskas Dzīve” uz gadskārtējo Žurnālistu dienu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) Ādažu poligonā (Rīgas rajona Ādažu pagasta Kadagā) devās 31. augustā.
Pasākuma organizētāji veicināja plašsaziņas līdzekļu interesi un izpratni par NBS un to darbību, kā arī karavīru un zemessargu iemaņu pilnveidošanas mācībām.
NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis sacīja, ka šogad “Žurnālistu diena Nacionālajos bruņotajos spēkos – 2007” tematiski veltīta Zemessardzes (ZS) lomai valsts aizsardzības sistēmā un tās sadarbībai ar sabiedrību. Proti, ZS vienības rādīja kaujas spēju paraugdemonstrējumus. Turklāt plašsaziņas līdzekļu pārstāvji jaunākā aprīkojuma izstādē iepazina NBS karavīru jauno lauka formas tērpu, uzkabi un strēlnieku ieročus. Žurnālisti un fotogrāfi tikās ar NBS komandieri brigādes ģenerāli Juri Maklakovu, Zemessardzes komandieri pulkvedi Juri Bezzubovu, aizsardzības ministru Ati Slakteri, kā arī karavīriem un zemessargiem. Viesi par savām spējām pārliecinājās šaušanas sacensībās ar triecienšauteni G36.
Audums ar sudraba joniem
Vispirms NBS pārstāvis Sandris Brālēns ciemiņiem izrādīja karavīra jauno individuālās aizsardzības sistēmu. Tā veidota uz vairākiem stūrakmeņiem – lauku formas tērpu, aizsarglīdzekļiem pret mākslīgajiem apdraudējumiem (bruņuvestes u. c.), kā arī strēlnieku ieročiem.
Latvijas karavīra formas tērpa izejmateriāli un sastāvdaļas ir modernākās un labākās pasaulē. Piemēram, apakšveļas audumam ir universālas īpašības, proti, tas palīdz izvadīt mitrumu un noturēt siltumu. Karavīrs uzdevumus var pildīt gan aiz Polārā loka, gan Āfrikā, ar lepnumu uzsvēra S. Brālēns. Turklāt apakšveļas materiālā iestrādāti sudraba joni, kas rada antibakteriālu vidi. Tas ir nozīmīgi, piemēram, karstos laika apstākļos, ja karavīrs gūst sīkus savainojumus, nobrāzumus u. tml. Brūces mazāk iekaist.
Formas tērps tā valkātāju aizsargā ne tikai no dabas apstākļiem (lietus, vēja), cilvēka radītiem apdraudējumiem, bet arī no kaitēkļiem.
Karavīrs – armijas sirds
Bruņuveste un papildaizsargplāksnes, proti, pilns aizsarglīdzekļu ekipējums, sver 15 kilogramu. Piederību Latvijai norāda arī uz strēlnieku ieročiem gravētais burts “L” un trīs zvaigznītes. Tā kā karavīrs ir armijas sirds, NBS pastāvīgi seko jaunumiem pasaulē un uzlabo aprīkojumu. S. Brālēns un viņa kolēģi sacīja, ka pašlaik Latvijas karavīru tērps, ekipējums un ieroči ir līdzvērtīgi tādas lielvalsts kā ASV aizstāvjiem. Aprīkojuma kvalitāti starptautiskās mācībās novērtē arī citu valstu armiju pārstāvji.
NBS, rūpējoties par karavīru veselību, noslēgusi līgumus ar vietējām ārstniecības iestādēm Alūksnē u. c. Armija apmaksā zobu labošanu utt. Turklāt bruņoto spēku vadība seko līdzi, lai visi profesionālās armijas pārstāvji regulāri ietu atvaļinājumā. “Pārguruša cilvēka darbaspējas samazinās,” uzsvēra N. Stafeckis.
Karo “Franču kurgānā”
Ādažu poligonā var organizēt lielas militārās mācības, kā arī palīdzēt krīzes situācijā. Piemēram, ēdināšanas bloks vienlaikus var sagatavot 3000 porciju. Tas izmantots vētras laikā, kad plašā apkaimē pazuda elektrība. NBS piegādāja pusdienas Vidzemes bērnunamiem un bērnudārziem.
ZS vienību kaujas spēju paraugdemonstrējumi jeb karadarbības imitācija notika “Franču kurgānā” (mākslīgi uzbūvēta paaugstinājuma apvidū). Šis un citi nosaukumi saglabāti no pirmās Latvijas brīvvalsts laika. Pašreizējā Ādažu poligona zeme jau sen tiek izmantota armijas vajadzībām. Pagājušā gadsimta sākumā to sauca par Carnikavas šaušanas laukiem. Interesanti, ka mūsdienās 8000 hektāru lielā teritorija, no kuras 5000 ha ir meži, ir “Natura 2000” dabas liegums. Tajā mīt, piemēram, aizsargājamie smilšu krupji.
Pats sevi sargāsi, Dievs…
Paraugdemonstrējumi ar lielgabalu un ieroču šāvieniem, kā arī kara tehnikas pārvietošanās klātesošajiem bija kā reālas karadarbības atspulgs. Tā radītā atbalss – nedod, Dievs, kaut ko tādu pieredzēt īstenībā! “Tāpēc mums jābūt gataviem. Karavīra modernais aprīkojums un forma spēcina valkātāju garīgi. Viņš jūtas līdzvērtīgs citu valstu karavīriem,” teica NBS virsleitnante Antoņina Celmiņa, kura mācījusies arī ASV. Savukārt par sievieti armijā izteicās sauszemes spēku 2. kājnieku bataljona seržants Ritvars Tauriņš: “Sākumā jaunās meitenītes, kas vēlas dienēt, uztveram ar dalītām jūtām. Taču ir darbi, kur tikai sievietes der, piemēram, psiholoģes. Tur viņām lieti noder intuīcija, kura vīriešiem nav tik spēcīga.”
Maksāsim latus vai asinis?
NBS pārstāvji uzsvēra, ka lielie ieguldījumi profesionālajā armijā palīdz Latvijai sekmīgi pildīt valsts saistības jaunajā drošības pasaulē. “Ko mēs gribam maksāt – latus vai asinis?” retoriski jautāja kāds karavīrs. Mūsdienās ir muļķīgi militāristam izmežģīt kāju neatbilstīgu zābaku dēļ. Aizsardzības ministrs Atis Slakteris uzsvēra: “Pērn vēl nebija, bet šogad mūsu karavīri jau ir vieni no labākajiem pasaulē aprīkojuma ziņā. Gribam, lai Latvijas iedzīvotāji varētu lepoties ar mūsu armiju.” “Nebarosi savu, barosi citu armiju!” tā NBS komandieris J. Maklakovs pamatoja, kāpēc Latvijai vajadzīgi bruņotie spēki. Turklāt mūsdienās NBS pilda daudz citu funkciju, piemēram, ar helikopteru efektīvi dzēš mežu ugunsgrēkus, glābj slīcējus jūrā, lidojot pārved slimniekus no tālām vietām.
***
interesanti
– Reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvju šaušanas sacensībās ar triecienšauteni G36 (20 šāvienu 300 metru tālā mērķī) pozīcijā guļus un no ceļa uzvarēja “Bauskas Dzīves” fotogrāfs Ivars Bogdanovs (69 punkti), otrā palika žurnāliste Kristīne Zaķe (51 p.) no “Ogres Vēstīm”, bet trešais – žurnālists Juris Lipsnis (44 p.) no “Kurzemnieka” (Kuldīgas rajona avīze).
