Padomju okupācijas gados kultūras saturam bija jābūt sociālistiskam, formai – nacionālai.
Padomju okupācijas gados kultūras saturam bija jābūt sociālistiskam, formai – nacionālai. Tas nozīmēja, ka visu veidu mākslinieciskajā daiļradē un pašdarbībā bija atļauta tikai «sociālistiskā reālisma metode». Autoriem vajadzēja demonstrēt optimismu par «gaišo komunistisko rītdienu», tāpēc daudzi tā laika mākslas darbi un sarīkojumi bija patosa pilni. Tādi bija arī padomju Latvijas Dziesmu un deju svētki, kam vajadzēja kļūt par spilgtu sociālistiskā internacionālisma un tautu draudzības apliecinājumu. Lai gan repertuāru īpaši atlasīja un tika pārspīlēts patoss, šie pasākumi kļuva par tautas nacionālās pašapziņas apliecinājumu un nacionālo jūtu izpausmes simbolu.
Visos padomju Latvijas Dziesmu un deju svētkos piedalījās Bauskas rajona mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Pirms tam tie rūpīgi tika atlasīti vietējos apriņķa vai vēlāk – rajona dziesmu un deju svētkos tepat Bauskā.
1. vidusskolas koris – labākais
Padomju Latvijas 1. Dziesmu svētki jeb 10. Vispārējie dziesmu svētki notika Rīgā, Komunāru laukumā (tag. Esplanādē) izveidotā estrādē, 1948. gada 19. un 20. jūlijā. Dziesmu svētku kopkoris sastāvēja no 20 tūkstošiem dziedātāju, starp kuriem bija arī Bauskas vidusskolas, Ceraukstes, Iecavas, Skaistkalnes un Bārbeles dziedātāji. Speciāli šiem dziesmu svētkiem komponists Pēteris Barisons sarakstīja skaņdarbu «Dziesmai šodien liela diena», kas vēlākos dziesmu svētkos kļuva par klasisku repertuāra daļu.
1950. gada jūlijā notika padomju Latvijas 2. Dziesmu svētki, kuros no mūsu rajona piedalījās vismazākais dziedātāju skaits – tikai trīs jauktie kori (Bauskas 1. vidusskolas, Skaistkalnes un Mazbērsteles ciema kolhoza «Gaisma» koris). Toties pirmo reizi šajos svētkos uzstājās Bauskas dejotāji – Bauskas rajona Kultūras nama deju kolektīvs.
1955. gada jūlijā padomju Latvijas 3. Dziesmu svētki notika jaunuzbūvētajā svētku estrādē toreizējā Kultūras un atpūtas parkā (Mežaparkā). No Bauskas rajona piedalījās pieci jauktie kori: Bauskas 1. vidusskolas koris, Bauskas rajona izglītības darbinieku arodbiedrības koris, Skaistkalnes ciema koris, Bauskas Patērētāju biedrības jauktais koris un Bauskas rūpkombināta jauktais koris.
Šajos dziesmu svētkos laureāta gods pirmo reizi tika kādam Bauskas rajona korim. Par tādu kļuva pilsētas 1. vidusskolas jauktais koris, ko vadīja diriģents Kārlis Hammers. Vidusskolas koris šajos svētkos piedalījās kā viens no četriem Latvijas skolu koriem. Sasniegtais jo īpašs bija tāpēc, ka kolektīvs tika atzīts par Latvijas labāko jaukto kori vidusskolu grupā.
«Daina» plūc uzvaras laurus
Informācija par nākamajiem padomju Latvijas Dziesmu un deju svētkiem (1960., 1965., 1970., 1973. gadā un arī par Dziesmu un deju svētkiem, kas notika 1980. gadā) ir visai fragmentāra. Pat rajona laikrakstā lasāma tikai vispārināta informācija. Iespējams tāpēc, ka visos šajos dziesmu un deju svētkos Bauskas rajona pašdarbnieki – dziedātāji, dejotāji, pūtēju orķestru dalībnieki – laureātu godā netika, kaut arī ne reizi vien kolektīvi skatēs iekļuva finālistu pulkā.
1977. gada jūlijā notika padomju Latvijas 8. Dziesmu un deju svētki, kas bija veltīti Lielās Oktobra Sociālistiskās Revolūcijas 60. gadadienai. Koru skatē piedalījās pieci Bauskas rajona kori (sieviešu koris «Zemgaliete», kolhoza «Uzvara» jauktais koris, Vecumnieku jauktais koris, vīru koris «Bauska» un skolotāju koris «Daina»).
Skates laureāta gods (3. vieta) tika skolotāju korim «Daina» (diriģents Gido Kokars). Pavisam no Bauskas rajona šajos dziesmu un deju svētkos piedalījās deviņi kori, kas atbilstoši programmai izpildīja arī tādas obligātās dziesmas kā M. Gļinkas skaņdarbu «Slavēta, Krievzeme mana», D. Šostakoviča skaņdarbu «Dzimtene klausās» un revolucionāru dziesmu «Ienaida negaisi». Rīgas Sporta pilī un «Dinamo» stadionā deju ansambļu koncertos piedalījās Bauskas rajona Kultūras nama Tautas deju ansamblis «Jandāls».
Obligātas – «Uzvarai» un «Ļeņinam»
Padomju Latvijas 10. Dziesmu un deju svētki, kas bija veltīti padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā (ko šodien dēvē par PSRS un Vācijas karu) 40. gadadienai un padomju Latvijas 45. gadadienai, notika 1985. gadā no 14. līdz 21. jūlijam. 80. gadu pirmā puse un vidus bija padomju valsts ekonomiskās stagnācijas laiks, kad strauji pazeminājās rubļa pirktspēja. Pasliktinājās tautas dzīves kvalitāte, ko tad vajadzēja maskēt ar lieliem tautas svētkiem.
Daudzi Bauskas rajona dziesmotie kolektīvi (skolotāju Tautas koris «Daina», kolhoza «Uzvara» Tautas koris, Misas kūdras fabrikas jauktais koris, Ļeņina kolhoza jauktais koris, Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas jauktais koris, Raiņa sovhoza jauktais koris, Iecavas putnu fabrikas jauktais koris, kolhoza «Code» jauktais koris, PSRS 50. gadadienas jauktais koris, Bauskas 1. vidusskolas jauktais koris, Skaistkalnes jauktais koris, Pilsrundāles jauktais koris, kolhoza «Vecsaule» jauktais koris un Vecumnieku kultūras nama vīru koris) piedalījās koru skatē.
Repertuārā togad bija tādas obligātās dziesmas kā I. Kalniņa «Uzvarai» un «Ļeņinam», V. Kaminska «Svinīgā kantāte», D. Tuhmanova «Uzvaras diena». Kā lasāms laikrakstu slejās, tās ir atmiņas par Dzimtenes vēsturi un vieš lepnumu par mūsu šodienu.
Noformējumu veido māksliniece
Deju kolektīvu skatē vienīgais no Bauskas rajona piedalījās Starpkolhozu konservu fabrikas deju kolektīvs, kam kopā ar pārējiem Latvijas deju kolektīviem koncertā «Daugavas» stadionā bija jāizpilda latviešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu un lietuviešu dejas. Tā tika apliecināta padomju valsts tautu draudzība. Laureātu godā (3. vieta) tika vienīgi skolotāju Tautas koris «Daina». Savukārt Dziesmu un deju svētku koncertos piedalījās visi Bauskas rajona 14 kori, 10 deju kolektīvi, kā arī Tautas lietišķās mākslas studija «Bauska» un kolhoza «Code» folkloras ansamblis. Svētku gājienā Bauskas rajona kolektīvu vienotu noformējumu veidoja māksliniece Lauma Lancmane un toreizējais Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktors Māris Skanis, par ko saņēma speciālas žūrijas diplomu.
