Latvija ir trešā valsts Eiropā aiz Vācijas un Itālijas, kas 1999. gadā atbilstoši Eiropas Savienības jaunajām prasībām beidza liellopu vispārēju reģistrāciju.
Latvija ir trešā valsts Eiropā aiz Vācijas un Itālijas, kas 1999. gadā atbilstoši Eiropas Savienības (ES) jaunajām prasībām beidza liellopu vispārēju reģistrāciju.
«Personas kods» brūnaļām
ES likumdošana paredz, ka visiem dzīvniekiem jābūt apzīmētiem ar unikāliem numuriem, kuri nedrīkst atkārtoties vismaz divus gadus pēc dzīvnieka likvidēšanas. Dzīvnieku reģistrācija un apzīmēšana dod iespēju izsekot to kustībai no dzimšanas līdz nāvei. ES dalībvalstīs visiem dzīvniekiem vai ganāmpulkiem jābūt apzīmētiem, jo citādi tos uzskata par potenciāliem infekcijas nēsātājiem.
Latvijā liellopu vispārēju reģistrāciju sāka 1998. un pabeidza 1999. gada jūlijā. Apzīmēja pēc tam. Tagad darbs turpinās reģistra uzturēšanā, informē Valsts Ciltsdarbu informācijas un datu apstrādes centra (VCIDAC) galvenais speciālists Alberts Stašāns.
Dokumenti pēc «jaunās modes»
ES likumdošanā precīzi fiksēts, kādai informācijai jābūt gan dzīvnieku reģistrācijas dokumentos, gan krotāliju apdrukās. Kā atzina A. Stašāns, Latvija ES prasības jau ir ieviesusi.
VCIDAC, reģistrējot liellopus, papildus vāc arī informāciju par mākslīgo apsēklošanu. Liellopu pasēs fiksēto informāciju par izcelšanos, šķirni, dzimumu, dzimšanas datumu un vietu, pašreizējo atrašanās vietu tālāk izmanto pētnieciskos nolūkos.
VCIDAC dati liecina, ka Latvijā mēnesī vidēji no jauna tiek reģistrēts 100 ganāmpulku. Vidējais no jauna apzīmēto dzīvnieku vecums ir 189 dienas. ES prasa, lai dzīvnieki tiktu apzīmēti 20 dienu laikā pēc to dzimšanas. Tā kā krotālijas tiek izgatavotas un sūtītas no Vācijas, dzīvnieki Latvijā tiek apzīmēti vidēji divos mēnešos.
Nepilnības likumdošanā
Lai gan pēdējos septiņos gados pieņemtie likumi, kas skar dzīvnieku reģistrāciju, visumā atbilst ES prasībām, likumdošanā joprojām ir daudz nepilnību un pat pretrunu, atzina A. Stašāns. «Pēc mūsu aprēķiniem aptuveni 60 likumdošanas aktos jāizdara grozījumi,» teica A. Stašāns.
ES prasībām neatbilst dzīvnieku reģistra kontrolēšana un uzturēšana, norādīja A. Stašāns: «Saskaņā ar likumu no ganāmpulka nedrīkst pārvietot neapzīmētus lopus. Savukārt likumā par kautuvēm nav rakstīts, ka tās nedrīkst pieņemt neapzīmētus dzīvniekus. Salīdzinājumam – ES valstīs ir strikti noteikumi, kas paredz, ka lopu pases tiek savāktas kautuvēs.»
Konsultē ārzemnieki
VCIDAC vērtīgas konsultācijas ES PHARE programmas ietvaros snieguši itāliešu eksperti. Veiksmīga sadarbība Latvijai veidojas arī ar Dānijas, Vācijas, Zviedrijas un Anglijas speciālistiem, norādīja A. Stašāns.
Dalībvalstīs ciltsdarbu datu bāzu veidošanu ietekmējušas tradīcijas. Pirms vienotu ES prasību ieviešanas daudzās valstīs ir bijusi veterinārā datu bāze. Savukārt citur detalizēta informācija apkopota, ņemot vērā dzīvnieku apdrošināšanas kompāniju lielo ieinteresētību.
Liela loma informācijas apkopošanā ir ES subsīdiju politikai. Dalībvalstīs zemnieki atbalsta maksājumus saņem gan par hektāriem, gan dažādu šķirņu un vecumu dzīvniekiem.
Ciltsdarbu datu bāzēs apkopotos datus izmanto subsīdiju administrēšanā. Piemēram, inspektori, pārbaudot subsīdiju pieprasījumus, salīdzina datus par ganāmpulku, vai informācija ir aktuāla un vai konkrēts dzīvnieks eksistē.
Rēķinoties ar ES praksi un noteikumiem, arī Latvija sākusi veidot integrētu datu apstrādes sistēmu. Kā norādīja A. Stašāns, vienotas sistēmas izveidē ir ieinteresētas vairākas iestādes: Zemkopības ministrija, Lauku atbalsta dienests, VCIDAC, kā arī Centrālā statistikas pārvalde. Sava datu bāze nepieciešama arī veterinārajiem dienestiem. Tomēr pagaidām visu šo pasākumu īstenošanai nav pietiekama finansējuma.
