Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati liecina – 2015. gadā graudu kopējā raža Latvijā pirmo reizi vēsturē ir sasniegusi trīs miljonus tonnu, kas ir par 794,3 tūkstošiem tonnu jeb 35,7% vairāk nekā 2014. gadā.
Labvēlīgie graudaugu ziemošanas apstākļi ļāva ziemājiem pārziemot bez stresa. Vēsais pavasaris veicināja labu graudaugu cerošanu. Arī vasaras mēneši bija labvēlīgi graudu masas veidošanai vārpās. Rezultātā iegūtas augstas graudaugu ražas – vidējā ražība pieauga no 34 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē, skaidro Zemkopības ministrijas speciālisti.
Tomēr Zemkopības ministrija uzskata, ka 2014. gadu nevarētu uzskatīt par labu atskaites gadu, lai salīdzinātu ražas, jo 2013. gadā daudzi ziemāju sējumi izsala vai tika ievērojami izretināti. Daudzi zemnieki šādus sala izretinātos sējumus nepārsēja, tādēļ ieguva salīdzinoši zemākas ziemas kviešu ražas. Graudaugu ražības pieaugums bija vērojams visos Latvijas reģionos.
Zemgalē, kur graudaugu sējumi veido 30% no visiem graudaugu sējumiem valstī, graudaugu vidējā ražība sasniedza 52,9 centnerus no viena hektāra un iegūti 35,3% no visas Latvijas graudu kopražas. Savukārt Kurzemē graudaugu vidējā ražība sasniedza 44,7 cent-
nerus no hektāra, Vidzemē – 39,5 centnerus, bet Latgalē – 37 centnerus.
