«PHARE» programmas ietvaros Latvijas lauksaimnieku grupa, viņu vidū arī baušķenieki, no 29. jūnija līdz 3. jūlijam uzturējās Somijā.
«PHARE» programmas ietvaros Latvijas lauksaimnieku grupa, viņu vidū arī baušķenieki, no 29. jūnija līdz 3. jūlijam uzturējās Somijā.
Šo lietišķo vizīti sagatavoja «PHARE» koordinators no Somijas Matti Latvalla un projekta vadītājs Latvijā, Graudu savienības padomes priekšsēdētājs Aivars Legzdiņš. Viņš raksturo pie ziemeļu kaimiņiem pavadītās dienas un izklāsta dažas tur gūtās atziņas.
– Mūsu galvenais nolūks bija iepazīt somu graudaudzēšanas sistēmu, izzināt, kā izveidota saikne starp labības ražotājiem un pārstrādātājiem, jo svarīgi, lai zemnieki iegūtu kvalitatīvu ražu un bez pārstrādes uzņēmumu pretenzijām to varētu realizēt. Arī tālab delegācijā bija iekļauta «Rīgas dzirnavnieka» laboratorijas vadītāja Ingrīda Neimane.
Vizītes programma bija piesātināta un dažās dienās izzinājām daudz ko pārdomu vērta. Manuprāt, Bauskas rajona lauksaimniekiem bija interesanti iepazīt Hemelinas fermera Pekas Hidenheimo sēklas stacijas darbu. Baušķeniekus Somijā pārstāvēja vairāki sēklaudzētāji, viņi gan teorētiski, gan praktiski izzināja sēklas sagatavošanas procesu. Laba šķirne un sēkla ir pirmais nosacījums, lai iegūtu augstu ražu. Šķirnes izvēle notiek saziņā ar pārstrādātājiem, jo viņi novērtē, cik atbilstoša tā ir konkrētajām vajadzībām. P. Hidenheimo saimniecība ir pirmais posms jau iestrādātajā shēmā. Viņš savos laukos audzē un pavairo no sēklas selekcijas stacijām saņemto jaunāko un pieprasītāko graudaugu un graudzāļu šķirņu superelites un elites sēklu, iegūstot elites un pirmā ataudzējuma kvalitatīvu sēklas ražu, kuru nodrošina ar precīzu tehnoloģiju izmantošanu. Fermeris slēdz līgumus par paša izaudzētās sēklas pavairošanu ar tuvākās apkārtnes zemniekiem, kuri savukārt iegūst tikpat kvalitatīvu pirmo un otro ataudzējumu jau rūpnieciskām vajadzībām citiem ar P. Hidenheimo saistītiem graudu ražotājiem.
Nesenā pagātnē mums bija labs piemērs, kad SIA «Bauskas klēts» pēc šādas shēmas strādāja ar Bauskas rajona zemniekiem. Dažādu apstākļu sakritības dēļ šī darbība apstājās. Diemžēl mūsu zemniekiem nav arī tik labi aprīkotu un iekārtotu sēklas apstrādes un sagatavošanas centru.
Vērts bija iepazīt Somijas kompānijas «Hanki matala» darbu. Pēc struktūras to varētu salīdzināt ar Latvijas Centrālo savienību «Turība», taču «Hanki matala» plaši palīdz lauksaimniekiem, organizējot graudu pārdošanu, kā arī ražošanas līdzekļu un pat sadzīves preču apgādi pēc zemniekiem labvēlīgiem noteikumiem.
Somijā plaši izvērsta rapša un ripša audzēšana, un tas ir izdevīgi no dažādiem viedokļiem. Pirmkārt, rapsis vajadzīgs augu sekas maiņā, otrkārt, ja saimniekošana sakārtota, tad arī peļņa neizpaliek.
Salīdzinājumā ar Somijas dienvidu apgabaliem, kuros mēs pabijām, Latvijā ir pat labvēlīgāki apstākļi rapša audzēšanai. Domāju, ka pēc īsāka vai garāka laika mūsu laukos vairāk kultivēs rapsi un arī ripsi. Latvijas Graudu savienība jau pašlaik zemniekiem piedāvā rapša un ripša sēklas neierobežotu realizāciju eļļas rūpniecībā. Sadarbība ar Somijas pārstrādes uzņēmumu «Raiso» sola labas partnerattiecības jau šogad. Lauksaimniekus, kuriem ir interese par šo kultūru audzēšanu, lūdz zvanīt «Bauskas graudam» (telefons 27716) vai Latvijas Graudu savienībai (telefons 8-27-027663).
