Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā 10. septembrī atklās Eiropas kultūras mantojuma dienas.
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā 10. septembrī atklās Eiropas kultūras mantojuma dienas. Skatītāju vērtējumam tiks nodota izstāde «Zemgales novada pilskalni». Bauskas rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore MĀRĪTE PUTNIŅA piedāvā publikāciju ciklu par šo tēmu.
Eiropas kultūras mantojuma dienas šogad Latvijā notiek ceturto reizi un ir veltītas Latvijas pilskalniem.
Latvijas senvēstures (arheoloģijas) pieminekļus var uzskatīt par īpašiem gan tādēļ, ka tie liecina par senāko Latvijas vēstures posmu, gan tādēļ, ka tie lielākoties nav plaši pazīstami un viegli atrodami. Senkapus un apmetņu vietas bez speciālistu palīdzības ir grūti atšķirt laukos vai mežos, upju vai ezeru krastos. Izņēmums ir vienīgi pilskalni. Tie parasti izceļas apkārtējā ainavā, ir viegli pamanāmi un mudina uz pārdomām par teiksmaino tālo pagātni, kuras liecinieki bijuši. Vismaz daži no mūsu senču kādreiz apdzīvotajiem, nocietinātajiem un sīvās kaujās aizstāvētajiem pilskalniem ir labi pazīstami visā Latvijā – Tērvete, Mežotne, Dobele, Daugmale, Jersika un citi.
Zemgale nav pilskalniem bagātākais novads, līdzenumā nav daudz pakalnu, kuri būtu dabiski aizsargāti (upju, ezeru, purvu krastos), viegli nocietināmi un piemēroti apdzīvošanai. To tomēr atsver vēstures notikumi – seno zemgaļu varonīgā un ilgstošā cīņa pret iebrucējiem – krustnešiem – 13. gadsimtā.
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā senvēsture bija populārākais latviešu tautas vēstures posms, jo vēstīja par to vienīgo laiku, kad seno latgaļu, kuršu, sēļu, lībiešu un zemgaļu cilts bija brīvas un pašu zemē valdīja pašu valdnieki, kad senlatviešu kareivji aizstāvēja savu zemi, ar laiku tautas atmiņā kļūstot par teiksmainiem varoņiem. Tagad, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, senvēsture nav radusi tik plašu popularitāti un arvien vairāk kļūst tikai par speciālistu šaura loka koptu lauku.
Lai sniegtu plašāku un aptverošāku informāciju par Zemgales novada senvēsturi un arheoloģijas pieminekļiem, Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajons šogad ir apvienojušies kopīgos sarīkojumos. Izstāde «Zemgales novada pilskalni» un konference par šo tēmu būs pirmais mēģinājums apzināties katra rajona un pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmību novada mērogā. Uz kādu brīdi, lai gan ne pilnīgi, atkal tiks apvienota senā Zemgale, un tērvetnieki atkal karos Mežotnē un Dobelē. Kaujās viņus vedīs Viestarts un Nameisis, un būs gan uzvaras, gan smagi zaudējumi.
Visi, kas paguruši pirmajās skolas dienās vai dubļainajās kartupeļu vagās, kurus interesē mūsu senvēstures mantojums, un arī tie, kas par to neko nezina, būs gaidīti viesi Eiropas kultūras mantojuma dienu sarīkojumos Zemgales novadā.
