Otrā pasaules kara varoņi – leģionāri, kas izgājuši cauri kara ugunīm, Sibīrijas nāves nometnēm un palikuši dzīvi, – neaizmirst kritušos cīņu biedrus.
Otrā pasaules kara varoņi – leģionāri, kas izgājuši cauri kara ugunīm, Sibīrijas nāves nometnēm un palikuši dzīvi, – neaizmirst kritušos cīņu biedrus. Netiek aizmirsti arī tie, kas mūsu valsti atbrīvoja no 1918. līdz 1920. gadam. Otrajā pasaules karā leģionāru rindās cīnījās vairāki tūkstoši Latvijas atbrīvotāju, tostarp 31 Lāčplēša kara ordeņa kavalieris.
2003. gada 11. novembrī Lestenes brāļu kapos atklāja un iesvētīja piemiņas plāksni, kurā iegravēti minēto varoņu vārdi. Šogad, 8. maijā, ar militāru godu pārapbedīja vienu no viņiem – mūsu novadnieku leitnantu Juri Pārupu.
Jaunībā Juris Pārups brīvprātīgi piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Kaujā pie Piņķiem 1919. gadā jaunais karavīrs veica varoņdarbu, ar savu patšauteni iznīcinot ienaidnieka ložmetēja ligzdu, tā radot iespēju latviešu karavīriem bez ievērojamiem zaudējumiem izdarīt triecienu, kas vainagojās ar uzvaru. Par šo varoņdarbu Juris Pārups apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. Kā atzinība par piedalīšanos brīvības cīņās Pārupam tika piešķirta saimniecība – mājas “Vanadziņi” Mežotnes pagastā. Beidzoties cīņām, Juris vadīja ne tikai savu saimniecību, bet arī rosīgi darbojās Latvijas Aizsargu organizācijā. Viņš kā aizsargu virsnieks aktīvi darbojās Rīgas 5. pulka sakaru bataljonā, kur nemitīgi rūpējās par aizsargu stiprumu un cīņas spējām. Par to apbalvots ar aizsargu Nopelnu krustu. Taču pēc 21 gada ražena darba Latvijas brīvvalsts labā Jurim Pārupam arklu nācās mainīt pret zobenu. 1941. gada augustā J. Pārups brīvprātīgi stājās karotāju rindās un devās kaujā pret pasaulē asiņaināko ienaidnieku – komunismu. Otrais pasaules karš beidzās, bet Jura Pārupa liktenis viņa radiniekiem nebija zināms.
Pagājušā gada decembrī pārapbedīšanas grupa Edgara Skrejas vadībā, atrokot apbedījuma vietu aiz Daugavpils, pie Zemgales stacijas, starp apbedītajiem leģionāriem atrada Lāčplēša kara ordeņa kavaliera leitnanta Jura Pārupa mirstīgās atliekas. Noskaidroju, ka viņam ir mazdēls, kas atgriezies no Austrālijas un dzīvo Rīgā, un mazmeita, kas mīt Austrālijā. Šogad, 8. maijā, leitnanta Pārupa mirstīgās atliekas tika guldītas Lestenes brāļu kapos. Piepildījās Jura Pārupa vēlēšanās, jo austrumu frontes ierakumos latviešu leģionāri dziedāja: “Es vēlos mājās pārnākt, kad dzimtene brīva būs, es vēlos mājās pārnākt, kad ābeles ziedos plauks.” Lāčplēsis, Latvijas brīvības cīnītājs, leģionārs, Latvijas karavīru nests, pārnāca mājās brīvā Latvijā ābeļu ziedēšanas laikā.
Atskanot salūtam un Latvijas himnai “Dievs, svētī Latviju!”, leitnanta J. Pārupa mirstīgās atliekas guldīja Latvijas zemē – Lestenes brāļu kapos blakus saviem cīņu biedriem. No viņa atvadoties, patriotiski izjustus vārdus, noliekot vainagus, sacīja Latvijas Nacionālās armijas komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Rīgas garnizona priekšnieks ģenerālis J. Vectirāns, Aizsardzības ministrijas pārstāvis pulkvedis J. Dalbiņš, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) priekšsēdētājs N. Romanovskis. Savam novadniekam, leitnantam J. Pārupam, vainagu nolika šo rindu autors LNKB un V. Januma Daugavas Vanagu Latvijā (DVL) Bauskas nodaļas priekšsēdētājs I. Zeltiņš, novēlot saldu dusu brīvā Latvijā.
