Ministrijas Latvijas iestājas sagatavošanai Eiropas Savienībā šogad tērēs 22 miljonus latu – šādu apliecinājumu Saeimas Budžeta un finanšu komisijai 29. janvārī snieguši Finanšu ministrijas pārstāvji.
Ministrijas Latvijas iestājas sagatavošanai Eiropas Savienībā šogad tērēs 22 miljonus latu – šādu apliecinājumu Saeimas Budžeta un finanšu komisijai 29. janvārī snieguši Finanšu ministrijas pārstāvji.
Miljons no šīs summas tikšot izmantots sabiedrības informēšanai par ES, ziņo Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs.
Līdz referendumam par iestāju ES palikuši nepilni astoņi mēneši, tas notiks 20. septembrī. Tādēļ Eiropas Kustība Latvijā kopā ar Sabiedrisko Eiropas integrācijas padomi 30. janvārī rīkoja sabiedrisko apspriedi par tēmu «Kā valdība veidos saikni ar sabiedrību pirms referenduma?».
Informāciju, nevis propagandu
Vienā no pēdējām zemnieku kopā pulcēšanās reizēm mūsu rajonā izskanēja šāda tēze: ja tērēs naudu informēšanai par Eiropas Savienību, tad vajag piešķirt līdzekļus arī informēšanai pret ES. Tas liecina, ka ļaudis jau tagad, kampaņu vēl pat nesākot, ir pārliecināti, – informēšana nozīmē to pašu, ko propaganda «vienos vārtos». Un tas tiešām ir bīstami.
Informēšana ir objektīva faktu sniegšana, ietverot gan Eiropas Savienības plusus, gan mīnusus, riska zonas. To apspriedes gaitā uzsvēra ES referenduma informācijas darba grupas vadītāja Ramona Umblija. Nevar runāt par ES kā par paradīzi. Objektīvi fakti un visas sabiedrības ietveršana informatīvajā kampaņā – šie būs svarīgākie aspekti. Par nozīmīgu R. Umblija uzskata informācijas individualizēšanu, lai tā nonāk līdz ikvienam viņam saprotamā valodā. Lai katrs skolotājs, zemnieks, mediķis, students, pensionārs uzzina un saprot, ko iegūs vai zaudēs, iestājoties Eiropas Savienībā. Bet jābūt argumentiem un faktiem, nevis emocijām.
Ja paliekam ārpusē?
Tuvojošais referendums valdībai liek sarosīties un meklēt saskares punktus ar tautu. Vides aizsardzības kluba pārstāvis Jānis Ulme gan ir skeptiski noskaņots: «Sabiedrībai, kam nav saiknes ar valdību desmit gadu laikā, diez vai radīsies šī saikne astoņos mēnešos. Ilūziju par demokrātisko procesu Latvijā pirmsreferenduma laikā man nav. Turklāt trūkst nopietnu pētījumu arī, piemēram, par to, kas notiks ar mūsu valsti, ja paliekam ārpus ES. Tagad ir tāds iespaids, ka valdība saviem pilsoņiem teic: lūdzu, balsojiet par ES, jo mēs nezinām, ko darīsim tad, kad nobalsosiet pret.»
Atbilde par govi noteiks rezultātu
Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts minēja jautājumus, par ko klausītāji visvairāk interesējas vai visvairāk ir neziņā. Piemēram, vai ES laucinieks varēs turēt divas govis, vai mazdārziņu drīkstēs apstrādāt. Zālē apspriedes dalībnieki smējās un spurdza. Bet par ko tad īsti tie smiekli? Jā gan, no laukiem un rajonu avīzēm pasākumā piedalījās kādi četri pieci, un viņi nesmējās. Tāpēc, ka zina – tā govs Latvijā ārpus Rīgas ir daudz svarīgāka par fondiem un skaitļiem, kas visai abstrakti tiek tiražēti ES sakarā. Un cik skaidru atbildi tieši par govi saņems cilvēki «uz zemēm», tik skaidrs būs viņu «jā» vai «nē» Eiropai.
Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji minēja, ka informācija par ES tiek sniegta jau vairākus gadus, nav tā, ka tikai tagad nu sāksim. Arī mūsu avīzē jau divus gadus publicējam gan informāciju, viedokļus, gan atbildes uz jautājumiem par ES. Tomēr atkal un atkal izskan vieni un tie paši jautājumi. «Cik var rakstīt par vienu un to pašu? Informējuši esam, bet cilvēki nelasa un neinteresējas,» tā kāda nacionālā laikraksta žurnāliste. Atzīšos, kad mūsu rajonā tikšanās reizē ar zemkopības ministru atkal atkārtoti izskanēja jautājums, vai varēs izstāties no ES, smagi nopūtos. «Bauskas Dzīvē» jau esam par to rakstījuši, nu tiešām cilvēki paši neinteresējas, nelasa, tikai prasa un bļauj. Tāda bija mana pirmā reakcija, bet tad padomāju – vai tiešām mūsu raksti par Eiropu ir cilvēku dzīves pirmā nepieciešamība? Visapkārt tik daudz darba, problēmu, aizņemtības, ar Eiropas Savienību gulēt, šķiet, reti kuram ir prātā. Tāpēc arī mums, žurnālistiem, jābūt iecietīgākiem. Un atkārtoju – par izstāšanās iespējām no ES lasiet publikāciju 2002. gada 28. oktobra «Bauskas Dzīvē».
