Šovasar pamatīgi strādāts, lai nostiprinātu Bauskas pils pamatus. No rajona laukiem, galvenokārt no Pilsrundāles un Ādžūniem, savesti 52 kubikmetri laukakmeņu.
Šovasar pamatīgi strādāts, lai nostiprinātu Bauskas pils pamatus. No rajona laukiem, galvenokārt no Pilsrundāles un Ādžūniem, savesti 52 kubikmetri laukakmeņu.
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis informēja, ka šīs vasaras veikums nodrošinājis nogāzes stabilitāti. 2001. gada vasaras lietavas izraisīja zemes noslīdējumu pils ziemeļu pusē, Mēmeles stāvkrastā. Jau togad tika izveidots atbalsts pārējam kalnam, taču, ūdenim izplūstot, to pamazām atkal skaloja nost. Tāpēc tika rasta cita nogāzes stiprināšanas metode – veidoti akmens krāvumi jeb gabioni. Akmeņus savietoja speciālos drāšu grozos, kuri izgatavoti Itālijā. Firma tiem garantēja 100 gadu izturību. Tagad ūdeņi caur akmens krāvumu izplūst, neuzkrājoties un neradot jaunus noslīdējuma draudus. Vēl nepieciešams biologu padoms, lai nogāzē ieaudzētu piemērotus augus. M. Skanis atzīst, ka noslīdējuma draudi novērsti. viņš tagad varot naktīs mierīgi gulēt, taču darbu pilī vēl bezgala.
Akmeņu krāvumu triju mēnešu garumā Bauskas pilskalnā veidoja muzeja darbinieki, kā arī pieci vīri, kurus algotos pagaidu sabiedriskos darbos norīkoja Nodarbinātības valsts dienests. Tie bija mežotnieki Gunārs Ārnis, Nikolajs Ribčenko, Jozs Girnis un Antans Žukausks, kā arī baušķenieks Māris Bražus. M. Skanis vēlēja nosaukt visu vīru vārdus, jo viņi šovasar patiesi veica smagu, bet ļoti vajadzīgu darbu. Gunārs Ārnis gan piebilda, ka tik traki grūti nemaz neesot bijis. «Tagad varu apjaust, kā pili cēla. Taču nemaz nejutos kā klaušu laikos, jo tad jau zemnieki strādāja svešiem kungiem, tagad paši sev pili glābjam,» tā Gunārs Ārnis.
