Lauksaimniecības sektora attīstību 8. Saeimas laikā visvairāk ietekmējusi Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un Zemkopības ministrijas spēja apgūt ES un nacionālā budžeta līdzekļus.
Lauksaimniecības sektora attīstību 8. Saeimas laikā visvairāk ietekmējusi Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un Zemkopības ministrijas (ZM) spēja apgūt ES un nacionālā budžeta līdzekļus.
Šīs Saeimas laikā strādājušas trīs valdības, tomēr zemkopības nozari pārmaiņas skārušas maz, jo visus četrus gadus ministriju vadījis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nākušais ministrs Mārtiņš Roze un valdību deklarācijās solītā lauku attīstības politika palikusi nemainīga.
Gan eksports, gan birokrātija
Valdības solīja veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, nodrošināt tādu valsts un ES atbalstu laukiem, kas garantētu nozares konkurētspējas paaugstināšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju.
Valsts un ES līdzekļi lauksaimniecības attīstībai ik gadu turpina augt, taču Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) atgādina, ka patlaban “vecajās” ES dalībvalstīs atbalsts zemniekiem tomēr ir lielāks – par apsaimniekotu zemes hektāru var saņemt vidēji 300 eiro (piemēram, Nīderlandē un Francijā vēl vairāk), kamēr Latvijā zemnieki maksimāli var pretendēt uz 100 eiro par hektāru.
Nepilnīgs ir ne tikai ES, bet arī valsts atbalsts – LOSP valdes priekšsēdētāja Dzidra Kreišmane uzsver, ka lauksaimniecības subsīdijas 2006. gadā nesasniedz 2,5% no pamatbudžeta izdevumiem, kā to nosaka Lauksaimniecības un lauku attīstības likums. Viņa cer, ka situāciju labos budžeta grozījumi. No tiem lauksaimnieki gaida arī kompensācijas lielā sausuma radītajiem zaudējumiem – LOSP aicinājusi šim mērķim piešķirt vismaz 15 miljonus latu. Tas īpaši aktuāli, jo pagaidām nav sekmējusies apdrošināšanas sistēmas izveide lauksaimniecībā. “Prasītās apdrošināšanas prēmijas ir pārāk augstas, un galvenos lauksaimniecības riskus apdrošināt vispār nav iespējams,” uzsver “Zemnieku saeimas” biroja vadītāja Rita Sīle.
Zemkopji negaida tikai naudu, bet arī skaidrību par lauksaimniecības politiku. “Patlaban beidzot tiek izstrādāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Galvenais uzdevums, manuprāt, ir veicināt nozares konkurētspēju. Tikai tā varam cerēt izpildīt mērķi 2020. gadā sasniegt 80 procentu no ES vidējā lauku mājsaimniecību labklājības līmeņa,” secina “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Valters Bruss. Kā trūkumu viņš izceļ pēdējos gados augušo birokrātiju – lauksaimniekiem jāpilda daudz jaunu normatīvo aktu. Dz. Kreišmane papildina, ka nepieciešams sakārtot datu apmaiņu starp Valsts ieņēmumu dienestu, Uzņēmumu reģistru, Pārtikas un veterināro dienestu, lai zemniekiem nevajadzētu tērēt laiku un līdzekļus rakstveida izziņu sagādāšanai. Solīts tas ir, bet rezultāti vēl nav redzami.
Neraugoties uz visiem šiem trūkumiem, lauksaimnieciskā ražošana ir attīstījusies, Latvijas eksports uz ES dalībvalstīm 2005. gadā pieaudzis visās produktu grupās. Īpaši zivju, gaļas, cukura un miltu konditorejas, kā arī augļu un dārzeņu produktiem. Visvairāk ES iekšējā tirgū 2005. gadā realizēti piena produkti un graudi.
Laucinieki joprojām trūcīgāki
Samazinoties darbaspēka vajadzībai lauksaimnieciskajā ražošanā, valdības solīja attīstīt alternatīvās ražošanas nozares un nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, tā risinot iedzīvotāju nodarbinātības problēmu un paaugstinot ienākumus. ZZS solīja apturēt reģionu un sabiedrības noslāņošanos.
ZM informē, ka operatīva un izglītojoša informācija par uzņēmējdarbības attīstības iespējām aizvien vairāk sasniedz katru lauku iedzīvotāju, jo 2005. gadā izveidota Lauku konsultatīvā un informācijas apmaiņas sistēma. 510 pašvaldībās pieņemti darbā speciālisti lauku attīstības veicināšanai, 2006. gadā šim mērķim atvēlēti 1,4 miljoni latu.
ZM realizētā Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma devusi iespēju kredītprocentu likmes no 6,8% samazināt uz 4% kooperatīviem un bioloģiskajām saimniecībām un uz 5% pārējiem.
Ilgtermiņa ieguldījums ir atbalsts izglītībai – ar 2006. gada 1. septembri ikmēneša atbalstu 35 latu apmērā var saņemt visi profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, kas apgūst ar lauksaimniecību saistītas programmas. Savukārt 70 latu stipendiju jau trīs gadus var saņemt studenti, kas apņēmušies strādāt lauksaimniecības nozarēs.
Atbalsta ietekmi sajutusi Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Tur šogad veiksmīgi nokomplektēts Lauksaimniecības fakultātes pirmais kurss ar 61 valsts apmaksātu vietu un 12 studentiem maksas grupā.
ZM ir sniegusi arī konkrētu atbalstu jaunu ražošanas nozaru attīstībai – ieviesta atbalsta shēma biodegvielas ražotājiem, šogad tam paredzēti 3,7 miljoni latu. Toties liela neziņa un uztraukums valda par cukura nozares nākotni – kamēr abas cukurfabrikas nav atklājušas ilgtermiņa plānus, sakņu audzētāji nevar plānot savu darbu.
Apkopojot četru gadu darbu, zemkopības ministrs M. Roze secina, ka lauku vide un lauksaimniecība acīmredzami attīstās, kļūstot produktīvāka un konkurētspējīgāka. To apliecina fakts, ka pēdējos četros gados auguši ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto – 2002. gadā laukos vidējā mēneša darba samaksa bija 56 lati mēnesī, bet pērn tā sasniegusi 128 latus. Tomēr ZZS solītā reģionu un cilvēku noslāņošanās nav pārvarēta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas valstī bija 292 lati, Rīgā tā sasniegusi 335 latus, bet Latgales reģionā vidēji 205 latus. Tātad dažādos reģionos maksa par padarīto joprojām ievērojami atšķiras.
Kā aizstāv Latvijas intereses
Nodrošināsim nacionālo interešu pārstāvniecību ES Kopējās lauksaimniecības politikas un tās reformas īstenošanā, sola pašreizējās valdības deklarācija.
Pēc iestāšanās ES ir nodrošināta Latvijas interešu aizstāvība dažādās Eiropas instancēs, norāda ZM, kas aktīvi pārstāvējusi un koordinējusi Latvijas nacionālo pozīciju tādos svarīgos jautājumos kā Lauku attīstības stratēģiskās vadlīnijas, zivju kvotas 2006. gadam, cukura sektora reforma u. c.
LOSP pozitīvi vērtē Ministru kabineta lēmumu dalībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā deleģēt LOSP pārstāvi Armandu Krauzi, jo Latvija un Malta bija līdz šim vienīgās ES valstis bez saviem lauksaimniecības speciālistiem šajā ES institūcijā.
Saskaņā ar valdības lēmumu nākamajā plānošanas periodā no kopējā ES struktūrfondu atbalsta Latvijas lauksaimniecībai līdz šim pieejamie 14% finanšu līdzekļu tiks samazināti līdz 10%, novirzot starpību Eiropas reģionālajam attīstības fondam (ERAF). Pēc ilgām diskusijām lauksaimnieku organizācijas patlaban vienojušās un Ministru kabinets akceptējis Lauku attīstības programmas finansējuma sadali nākamajam periodam – konkurētspējas paaugstināšanai paredzēti 50% finansējuma, vides uzturēšanai 30% un lauku ekonomikas dažādošanai 20%.
Ko sola nākamajā četrgadē
Pašlaik pie lauksaimniecības politikas stūres esošā ZZS savā priekšvēlēšanu īsajā programmā īpaši neuzsver šo jomu, vien minējusi, ka veicinās reģionālo attīstību. Šo mazvārdību nedaudz izvērš ministrs M. Roze. viņš ir pārliecināts, ka nākotnē lauksaimniekiem optimistiski ļauj lūkoties ZM izstrādātā un ar lauksaimnieku organizācijām apspriestā Latvijas lauku attīstības stratēģija 2007. – 2013. gadam. Tajā precīzi definēta mērķu sasniegšana šādās jomās: lauku cilvēku spēju attīstība, no darba gūto ienākumu palielināšana laukos, lauku dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un lauku dzīves telpas attīstība.
“Jaunā laika” programmā lasāms solījums ar zemiem nodokļiem un ES fondiem aktivizēt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darba vietas, nodrošināt ilgstošu un stabilu tautsaimniecības uzplaukumu, bet lauksaimniecības attīstībai izmantot ES finansējumu, saglabājot tradicionālo lauku dzīvesveidu un vidi.
Tautas partija par jaunām darba vietām un reģionu uzplaukumu sola rūpēties, attīstot zinātni un inovācijas procesu, abas jomas sasaistot ar uzņēmējdarbību. Ar ražošanas attīstību panākšot izaugsmi novados, bet viens no svarīgākajiem uzdevumiem 9. Saeimā esot valsts pārvaldes kapacitātes celšana, lai nodrošinātu ES fondu apguvi.
“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK apņēmusies mazināt sociālo noslāņošanos, veicināšot uzņēmējdarbību reģionos un sabiedrības vidusslāņa veidošanos. Savukārt tās ideoloģiskie pretinieki no apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” par zemkopības tēmu pateikuši tik vien kā: “Esam par dabas resursu saudzīgu izmantošanu.”
***
Iepriecina:
– pēdējos četros gados piesaistīti ES un nacionālā budžeta līdzekļi – vairāk nekā 600 miljoni latu;
– neražas gados un neparedzētu zaudējumu gadījumos izmaksātas kompensācijas;
– pašvaldībās algo speciālistus lauku attīstības veicināšanai.
Uztrauc:
– mūsu lauksaimnieki saņem mazākos maksājumus ES;
– stabilitātes un tālredzības trūkums, lauksaimnieki nevar plānot darbu ilgtermiņā;
– apdraudēta cukura nozares un piena lopkopības pastāvēšana.
