Žurnālistam ne reizi vien jādzīvo līdzi citu sāpēm.
Žurnālistam ne reizi vien jādzīvo līdzi citu sāpēm. Tādas situācijas vēl smagākas padara apziņa, ka nekādi nevar palīdzēt vairāku gadu laikā iepazītiem lauku darbarūķiem. Šādas un līdzīgas domas ir grūti aizgaiņāt, kad atkal prātā tie cukurbiešu audzētāji, kuri ražu piegādā Jēkabpils cukurfabrikai. Mūsu avīzē jau rakstījām par sarežģījumiem uzņēmumā un lielajiem parādiem.
Vaicāju vienam kaimiņrajona stiprajam saimniekam, kāds varētu būt risinājums šajā pavasarī samilzušajai situācijai? Viņa atbilde bija pavisam īsa –, ja baušķenieki paši necīnīsies, nekas viņu labā nenotiks. Cīniņš sākās martā. Tika panākts, ka 31. martā Bauskas rajonu apmeklē zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs. 1. un 7. aprīlī, klātesot Jēkabpils cukurfabrikas vadībai, baušķenieku pārstāvji cukurbiešu lietas apsprieda Zemkopības ministrijā. 8. aprīlī zemkopības ministrs žurnālistiem sarīkotajā preses konferencē vairs neteica, lai Jēkabpils cukurfabrikas klienti šajā pavasarī cukurbietes nesēj. Taču Zemkopības ministrijas speciālisti atzīst, ka cukurbiešu audzētāju turpmākā darbība ir pakļauta ļoti lielam saimnieciskam riskam.
Masu informācijas avotu pārstāvjiem Zemkopības ministrijā tika izsniegts informatīvs materiāls, kurā pausta ministrijas nostāja šajos jautājumos. Ministrijas speciālisti steidzami izstrādās un iesniegs grozījumus likumā «Par cukuru», ietverot tajos vairākas normas. Paredzēts noteikt un piešķirt cukurbiešu audzētāju tiesības, ierobežot baltā cukura tirgošanu mazumtirdzniecībā tikai fasētā veidā līdz 5 kg vienā fasējuma vienībā un citas normas. Ministrs P. Salkazanovs uzskata, ka grozījumi likumā «Par cukuru» var dot rezultātu tikai tādā gadījumā, ja notiks darba un finansēšanas sakārtošana Jēkabpils cukurfabrikā un arī akcionāri būs īpašnieki un rīkotāji, nevis vērotāji. Jāpiekrīt vien ir arī tādai domai. Tomēr mulsina fakts, ka valsts institūcijas nevēlas uzņemties nekādu atbildību. Zemkopības ministrijai vajadzētu piedāvāt iespējamos variantus, kā tomēr noturēt Jēkabpils fabriku. Žurnālistiem izsniegtajā informācijā lasāms arī šāds teikums: «Jēkabpils cukurfabrikai līdz 25. aprīlim jāpanāk vienošanās ar kreditoriem, lai nepieļautu maksātnespējas izsludināšanu.» Bet ko var līdzēt ministrija? Ir taču svarīgi, lai Bauskas rajonā bez darba nepaliktu ap 2000 cilvēku, lai tiktu izmantots 3000 hektāru zemes.
Cukurbiešu audzētāji slēdz līgumus, jo viņiem šajā pavasarī nav dotas citas iespējas. Cits nodomājis riskēt «uz visu banku», cits šī pavasara darbus tomēr plāno piesardzīgi. Katram ir tiesības rīkoties pēc savas pārliecības. Taču –, ja Jēkabpils cukurfabrikai nepiegādās vajadzīgo daudzumu sakņu, atkal veidosies sarežģījumi uzņēmuma rentablam darbam. Nenoliedzami, ka šis gads Jēkabpils cukurfabrikas klientiem būs tik sasprindzināts kā neviens iepriekšējais.
Bauskas rajona zemnieku balsis sestdienas, 10. aprīļa, rītā izskanēja Latvijas Radio programmā «Piektais ritenis». Svitenes un Rundāles pagasta vīri runāja nesaudzīgi asu un skaidru valodu. Pateica arī to, ka valdības attieksme pret lauksaimniecību ir tāda kā pret «piekto riteni».
