Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli. No 2001. gada ar nekustamā īpašuma nodokli tiks aplikts saimnieciskajā darbībā izmantotais reliģisko organizāciju īpašums.
Ar šo nodokli netiek aplikti dievnami.
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Bauskas katoļu dekānu Pēteri Skredeļu. «Vēl īsti nav saprotams, kā notiks lēmuma izpilde, kādas būs nodokļu summas. Taču ir skaidrs – kā spersi ārā kāju no baznīcas, tā būs jāmaksā,» secina mācītājs. Viņš skaidro, ka neviena Bauskas rajona katoļu draudze nav izvērsusi saimniecisko darbību, taču lauku draudzēm zeme pieder. Piemēram, Brunavas katoļu draudzei ir ap 20 hektāru, Budbergas draudzei – apmēram desmit hektāru. Būvējot dievnamus, vēsturiski izveidojās tradīcija iegūt īpašumā arī zemi.
Dekāns Skredeļs uzskata, ka mazajām draudzēm būs sarežģījumi nekustamā īpašuma nodokļu maksāšanā: «Cilvēki ir trūcīgi, viņi var ziedot tikai simboliskas summas. Baznīca taču nepelna, kur lai tā naudiņa rastos!» Viņš domā, ka valsts budžetam no reliģisko organizāciju maksātajiem nekustamā īpašuma nodokļiem nebūšot liela ieguvuma, taču lauku draudžu eksistence varot tikt apdraudēta. Mācītājs iesaka nenodoties minējumiem, bet pagaidīt, kamēr tiks veikti nodokļa aprēķini: «No maksāšanas izvairīties nevarēs. Ar to jārēķinās.»
