Latvijas 4. sporta kongresā, kas 12. janvārī notika Rīgā, līdzās citām problēmām tika spriests arī par situāciju laukos un jaunatnes sportā.
Latvijas 4. sporta kongresā, kas 12. janvārī notika Rīgā, līdzās citām problēmām tika spriests arī par situāciju laukos un jaunatnes sportā.
Pārdomas par kongresā dzirdēto «Bauskas Dzīvei» izklāsta rajona Padomes galvenā speciāliste sporta jautājumos Inga Ūbele.
– Biju gandarīta, ka Latvijas valsts vairākas augstas amatpersonas, Nacionālās sporta padomes locekļi, piedalījās kongresa darbā, arī ministru prezidents Andris Bērziņš. Jādomā, tas, ko viņi dzirdēja, nepaliks neievērots.
Mani vairāk saistīja jautājumi par lauku un jaunatnes sportu.
Īpašs temats ir Latvijas lauku sporta spēles. Arī kongresa rezolūcijā bija iekļauts punkts par jauna sarīkoju- ma – Latvijas sporta spēļu jeb olimpiādes – rīkošanu. Rezolūcijā šajā sakarā bija labojumi. Rajonos ar pāris izņēmumiem uzskata, ka noteikti jāsaglabā lauku spēles. Tās ir vienīgās kompleksās sacensības, kas uztur amatieru sportisko garu visā Latvijā. Arī izglītības un zinātnes ministrs valmierietis K. Greiškalns uzskata, ka lauku sporta spēles ir galvenais tautas sporta sarīkojums valstī.
Dobeles pilsētas un rajona pašvaldību vadītājs A. Elksnītis atgādināja, ka nav notikusi Latvijas Sporta pārvaldes solītā rajonu sporta dzīves vadītāju un pašvaldību līderu sanāksme Latvijas Pašvaldību savienības sporta padomē. Tajā būtu jāpārrunā jautājumi par lauku sporta attīstību. Lauku sporta spēles līdz šim nodrošinājušas bāzu sakārtošanu un uzturēšanu, kā arī rosinājušas noturīgu interesi par aktīvu dzīvesveidu lauku apvidū.
Kongresā tika atzīts, ka augsta līmeņa sportistu treniņu un sadzīves apstākļu nodrošināšanā ir izveidota sistēma. Taču vidējais posms paliek ar savām problēmām. Proti, līdzko jauns talantīgs censonis vairs nesaņem atbalstu, ko spēj sniegt pašvaldības, viņš nokļūst neapskaužamā situācijā, ja ģimene nespēj materiāli balstīt, ja neizdodas atrast labvēļus, kuri var palīdzēt. Piekrītu domai, kuru izteica Sidnejas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs Aigars Fadejevs. Proti, Latvijai ir par maz ar vienu olimpisko rezervju centru, tas ir, ar Murjāņu sporta ģimnāziju. Vajadzīga vēl kāda šāda tipa sagatavošanas bāze.
Satraucoša bija informācija par interešu izglītībai atvēlēto finansējumu Kuldīgas rajonā. Tam samazinoties, Bērnu un jaunatnes sporta skolā 36 treneru štata vietas sarukušas līdz 18. Arī Bauskas rajonam mērķdotāciju summa šī gada budžetā samazināta par 28 procentiem. Tādējādi naudas būs mazāk interešu izglītībai, kuras sastāvdaļa ir jaunatnes sports.
Latvijas Jaunatnes sporta centra direktoru padomes vadītājs M. Kurilovičs atgādināja par 3. sporta kongresā pieņemto lēmumu, proti, – jaunatnes sporta attīstība tiek noteikta par valsts sporta politikas prioritāti. Sporta skolas ir godprātīgi strādājušas, sagatavojot talantīgus sportistus un pilnveidojot vispārējās fiziskās sagatavošanas grupu darbu. Uztrauc fakts, ka sporta skolu treneri netiek uzskatīti par pedagogiem. Tādējādi viņu pedagoģiskās algas likmes nepaaugstina tāpat kā vispārizglītojošo skolu pedagogiem. Tas rada neizpratni, jo augstskolas diplomā rakstīts, ka viņi ir pedagogi. Lietuvā un Igaunijā, piemēram, sporta skolotājiem algas ir divas reizes lielākas nekā Latvijā.
Pārdomas raisīja izglītības un zinātnes ministra K. Greiškalna sniegtā informācija. Tikai astoņi procenti Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventu strādā skolās savā specialitātē. Mērķis skolās ir – trīs obligātās sporta stundas nedēļā. Diemžēl aizvien aktīvāk narkodīleri ieņem sportam paredzēto vietu. Valsts attīstības vīzijā ir svarīgi izstrādāt labāko variantu sporta finansēšanai augstiem sasniegumiem, skolās un pašvaldībās. Sporta attīstības veicināšana nav iestrādāta pašvaldību likumā.
I. Ūbeles pārdomas apkopojusi MĀRĪTE OZOLIŅA
