Ziema ir piemērotākais laiks lauksaimniekiem, lai mācītos, pilnveidotos interesējošās nozarēs.
Ziema ir piemērotākais laiks lauksaimniekiem, lai mācītos, pilnveidotos interesējošās nozarēs.
Pagājušās nedēļas nogalē Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojs uz semināru bija aicinājis tos rajona lauku sētu īpašniekus, kuru interešu lokā ir lauku tūrisms. Ieradušies bija piecpadsmit dalībnieku.
Viesus uzņemt arī ir jāmācās
Semināru Bauskā vadīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzējas Linda Medne un Maira Apškalēja. Viņas ir nodibinājušas sabiedrisku organizāciju «Mazo viesnīcu un ēdināšanas uzņēmumu apmācību centrs». Tās mērķis ir uzlabot tūrisma pakalpojumu kvalitāti, tādējādi veicinot lauku tūrisma attīstību Latvijā. Centra speciālisti rīko mācības, sniedz konsultācijas un palīdz izstrādāt dažādus tehnoloģiskus projektus galvenokārt tūrisma un ēdināšanas nozares darbiniekiem.
Jau semināra sākumā dalībnieki nonāca pie atziņas, ka tūrisma industrijā panākumus var gūt tikai zinoši, izglītoti šīs nodarbes organizētāji. Aktīvāk jāorganizē sadarbība ar pašvaldībām. Ir jālauž izveidojies stereotips, ka pašvaldībām jau naudas nav un tās neko nedos. Daudzviet Latvijā ir zināmi piemēri, kur, piedāvājot izstrādātu biznesa plānu, pašvaldības ir ieinteresētas savā teritorijā attīstīt arī lauku tūrismu. Pirms sākt šo biznesu, viss ir rūpīgi jāizrēķina. Ne vienmēr ir vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi. Pelnīt var sākt arī no mazumiņa. Lektores stāstīja par kādu lauku sētu Kurzemē, kas atrodas ezera krastā. Uz saliņas ezerā ierīkotas glītas laipas, labiekārtota atpūtas vieta, ko labprāt iecienījuši makšķernieki. Tiek iekasēti pārdesmit santīmu no katra, kurš vēlas tur nokļūt.
Latvijā lauku tūrismam ir perspektīvas
Pierādījums šim apgalvojumam ir kaut vai tas, ka Liepājas rajonā vien oficiāli reģistrēts 40 ceļotājus apkalpojošu sētu un saimniecību. Zemgalieši šajā ziņā ir kūtrāki, kaut gan arī šeit netrūkst interesantu un gleznainu vietu, kur cilvēki labprāt atpūstos. Ne visus interesē lepnas viesu mājas ar ērtībām. Sakoptas tīras istabiņas lauku sētā, vasarā nereti pat āra tualete, kuras durvīs iegriezta sirsniņa, spēj ieinteresēt pilsētniekus. Var jūsmot arī par zirgu pļavā vai bērzu birzi pie upes.
Rīgā ir ļoti daudz ģimeņu, kurām nav radinieku laukos un kuras labprāt nedēļu padzīvotu zemnieku sētā, katru rītu dzertu tikko slauktu govs pienu un paši ietu uz ābeļdārzu pēc āboliem. Pie Kuldīgas, piemēram, ir z/s «Kažoki», kuru mājās savulaik tika filmēta «Ezera sonāte». Cilvēki labprāt šeit iegriežas, lai apskatītu kaut vai tikai veco «Tomariņu» pulksteni. Sīkums, bet interesanti. Arī šādas atziņas izskanēja seminārā. Ieinteresēti bija zemnieku saimniecības «Salas» īpašnieki Skaistkalnes pagastā. Arī viņu īpašumā ir gleznaina saliņa Mēmelē, kur varētu ierīkot jauku atpūtas vietu.
Var raudzīties arī uz ārzemju pieredzi
Iecavas pagasta «Bērziņu» saimniece Dzintra Pastare semināra dalībniekiem pastāstīja par redzēto nedēļu ilgajā ceļojumā pa Vāciju. Arī šajā šķietami pārtikušajā zemē ne visās nozarēs klājas spīdoši. Daudzviet lauksaimnieki blakus zemkopja pienākumiem piepelnās tūrisma industrijā. Kādā saimniecībā, kurā ar lauksaimnieciski saražoto produkciju nevarēja iztikt, tika nolemts vecajos staļļos pēc to rūpīga remonta ierīkot telpas semināriem. Neliela zāle, skaista apkārtne pēcpusdienas neformālām sarunām – papildinājums budžetam tiek nodrošināts. Jebkurus viesus saimniece sagaida ar laipnu teicienu: «Es visus šos gadus esmu dzīvojusi un strādājusi, lai jums pie manis būtu ērti un patīkami.»
