Pavisam nedaudz naudas vajag, lai rudenī un ziemā ceļotu tepat, pa Latviju.
Pavisam nedaudz naudas vajag, lai rudenī un ziemā ceļotu tepat, pa Latviju.
Uz dažām Vidzemes skaistākajām vietām 15. oktobrī rajona donorus aizveda organizācijas Sarkanais Krusts Bauskas rajona komiteja. Tas bija iespējams ar vairāku pašvaldību un rajona Padomes finansiālu atbalstu.
Sarkanā smilts
Ceļā uz keramiķes Ingrīdas Žagatas radošo darbnīcu “Cepļi” Limbažu rajona Skultē panācām vairākus lietus mākoņus. Taču, kad bija jāizkāpj, spīdēja saule. Darbnīcā “Cepļi” var vērot, kā no vietējiem māliem uz podnieka ripas virpo traukus. Tur top podi, citi trauki, suvenīri un piemiņas zīmes. Tos apdedzina atklātas uguns ceplī. Melni pelēkā keramika ir iecienīta un augstu novērtēta arī ārpus Latvijas, stāsta Ingrīda Žagata.
Jūru oktobrī vērojām pie Veczemju Sarkanajām klintīm. Tas ir 200 metru garš un līdz četrus metrus augsts sarkanā smilšakmens atsegums ar grotām un alām, skaistākais Latvijas piekrastē. Jūra todien bija nikna. Vēji te var būt arī ļoti bargi, par to liecināja janvāra vētrās izgāztās krasta priedes.
Pļava aiz kāpām pieder privātīpašniekiem, kuri tur izveidojuši jauku kempingu ar telšu un ugunskura vietām.
Magnolijas zied
Šajā pusē ir skaistās Bīriņu un Igates pilis. Ja vairāk gribas tikties ar dabu, jādodas uz Lēdurgas dendroloģisko parku. To 1973. gadā sāka veidot dārznieks Arvīds Janitēns. Augu daudzveidības ziņā parks ir viens no bagātākajiem Latvijā. desmit hektāru platībā tur aug aptuveni 1000 dažādu sugu koku, krūmu un puķu.
“Svētdienās Arvīds Janitēns mēdz sapucēties un atnākt uz parku. Es viņam saku, ka tas jau baznīcas laiks, bet Arvīds atbild, ka viņa baznīca ir te,” stāsta vides gide Ilze Kļaviņa.
Parks ir pārsteidzošs visos gadalaikos, jo tur ir dažādu retu sugu augi. Krāšņi zied magnolijas, robīnijas, veigelas, filadelfi, augļus nes dažādi riekstkoki un neskaitāmas dekoratīvo ābeļu šķirnes. acis priecē rododendri, parūkkoks, egļu, kadiķu, tūju stādījumi.
Netālu no rituālās ugunskura vietas parkā atrodas Mudurgas dižakmens. Tas ir 1,05 metrus augsts, 4,3 metrus garš. Tā perimetrs ir 13 metru, bet tilpums 14 kubikmetru. Piedurot roku, jūtams siltums, bet ausi mēģiniet pielikt paši!
Skaita buramvārdus
Vides gide Ilze Kļaviņa ekskursantus sagaida, ģērbusies tādā kā senlatviešu tērpā. Viņa uz parka takas parādās pēkšņi kā meža laumiņa no biezokņa. Ilze Kļaviņa Lēdurgas parkā strādā desmit gadu. Viņa zina stāstīt brīnumu lietas: “Vai jūtat, kā smaržo pēc cukurvates? Tā ir cukura kļava – tā pati, kuras sulu vārot iegūst slaveno kļavu sīrupu, kas ir lielā cieņā Kanādā. Daudzziedu sekurinegas miza satur sekrīnu, un tas ir pazīstamā potenci veicinošā preparāta “Viagra” sastāvā.
Bija pie mums pedagoģes no Ogres rajona. Viņas stāvēja pie čūskegles un ķiķināja – tāda paplukusi izskatoties skolotāja pavasarī. Taču pirms Ziemsvētkiem čūskegle tiek izpušķota pirmā, tā visiem patīk. Pie trīslapu ptelejas ļauju noplūkt auglīšus, tas ir mūsu naudas koks. Liekam makā un skaitām buramvārdus: “Kreks, peks, meks – ne daudz, ne maz, bet tā, lai pietiek!” Vajagot tikai noticēt, saka zinātāji. Mums ir konfekšu un arī zobārsta koks, bet visu jau nevar izstāstīt, jābrauc pašiem skatīties,” saka Ilze.
Dabas universitāte
Parku apsaimnieko, ekskursijas, vides izglītības kursus, konferences un seminārus rīko Karoļa Treija individuālais uzņēmums. Karolis savulaik pabeidzis Īslīces pamatskolu, bet kopš pusaudža gadiem dzīvo Vidzemē. Uz jautājumu, kas viņš ir – agronoms, botāniķis, vides zinātnieks, Karolis Treijs atbild, ka viņš esot beidzis Arvīda Janitēna “universitāti”. Stādaudzētavai un Karoļa Treija piedāvājumam nepagāja garām arī no Bauskas puses braukušie, un ne vienā vien dārzā saknes laidīs no Lēdurgas atvestais.
Mārtiņdienu Lēdurgas dendroloģiskajā parkā svinēs jau svētdien, 6. novembrī. piedalīsies arī folkloras kopa “Delve”, aicina tās dalībniece Ilze Kļaviņa.
***
Uzziņai
– Lēdurgas dendroloģiskais parks, adrese: “Gaigalas”, Lēdurgas pagasts, Limbažu rajons, LV-4102; fakss 4023080, tel. 4064630, mob. tel. 9166140.
– 2003. gada rudenī parkā atzīmēja dibinātāja un ilggadēja kopēja Arvīda Janitēna 80. dzimšanas dienu, bet parkam jau 32 gadi.
– Katru pavasari aprīļa beigās vai maija sākumā Lēdurgas dendroloģiskajā parkā ir magnoliju ziedēšanas svētki.
