Kas pēc 85 gadiem sakāms par pirmo Latvijas armijas komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku?
Kas pēc 85 gadiem sakāms par pirmo Latvijas armijas komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku? Viņš uzņēmās tā laika mazās armijas vadību.
1918. gada beigās, kad piepildījās latviešu gadu simtu sapnis un nodibinājās Latvijas valsts, no kara gados izklīdinātās latviešu tautas pavisam maz bija palicis to, kuri ticēja brīvībai, neatkarīgai Latvijai. Maz bija arī to, kuri būtu gatavi par Latvijas brīvību savu galvu ķīlā likt.
Varam pateikties O. Kalpaka cietajai gribai, tēvzemes mīlestībai un stiprajam bruņnieciskajam garam, ka viņš spēja ap sevi vienot savējos, lai stātos pretī tiem, kuri Latviju apdraudēja. No austrumiem Latvijā lauzās sarkanie, kuri kā zvēri plosījās ieņemtajos apgabalos. Ar komunistisko propagandu viņi centās sašķelt O. Kalpaka karavīrus. Gājienā uz Rīgu daudzi nošķīrās no pulkveža Kalpaka vienībām.
1919. gada agrā janvāra rītā pie Daugavas tilta jaunieceltais Latvijas bruņoto spēku komandieris Oskars Kalpaks nostādīja padotos, lai sekotu valdībai uz Jelgavu. Sarkanie iebrucēji jau bija Rīgas austrumu daļā. O. Kalpakam sekoja tikai pāris simtu vīru. Tomēr viņš sāka leģendāro gājienu līdz Ventai.
Pulkveža Kalpaka ierindā bija jaunie virsnieki no strēlniekiem, Rīgas studenti un vēl daži patrioti, tērpti kā nu kurais, bruņojušies ar salasītām šautenēm. Bet visiem pie cepurēm mirdzēja latviešu karavīru simbols – saulīte. Ticība Latvijai, valdībai un Oskaram Kalpakam piesaistīja jaunus karotājus. Tuvojoties Ventai, vīru pulks jau pārsniedza pusotru tūkstoti. Marta pirmajās dienās no Ventas krastiem sākās un turpinājās Latvijas atbrīvošanas gājiens. 6. martā pie Skrundas “Airītēm” notika nelaime. Apšaudes laikā kaujā ar kādu Landesvēra vienību krita O. Kalpaks un daži virsnieki. Latvijas bruņotie spēki bija zaudējuši savu komandieri, bet nebija zudusi ticība brīvai Latvijai.
O. Kalpaka izvadīšanā pēdējā gaitā Liepājā piedalījās ļoti daudz ļaužu. Atsegtām galvām viņi stāvēja ielas malās, sēru gājienam virzoties uz Liepājas kapiem.
Nepilnos trīs mēnešos pulkvedis bija ieguvis tautas uzticību un iemācījis tai ticēt sev. Oskara Kalpaka personība ir izcila ar savu cieto pārliecību, neatlaidīgo gribu un nacionālās varonības izpausmi. Tas jātur cieņā jaunajiem latvju karavīriem.
