Jaunais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs, pagājušajā nedēļā tiekoties ar rajonu padomju priekšsēdētājiem, iezīmēja pirmos veicamos darbus.
Jaunais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs, pagājušajā nedēļā tiekoties ar rajonu padomju priekšsēdētājiem, iezīmēja pirmos veicamos darbus.
Ministrs minēja grozījumu sagatavošanu Administratīvi teritoriālajā likumā, jo atbilstoši valdības deklarācijai pirmā līmeņa pašvaldību reformai jārit brīvprātīgi.
Būšot novadi un apriņķi
Ja tiks grozīta vairāk nekā trešdaļa likuma pantu, būs jāizstrādā jauns Administratīvi teritoriālais likumprojekts.
No Ministru kabineta atsaukts likumprojekts “Par novadu izveidošanu 2004. un 2005. gadā”. Tas paredzēja, ka pēc 2005. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs divu veidu pašvaldību administratīvās teritorijas – novadi un pilsētas. Tiekoties ar rajonu pašvaldību vadītājiem, ministrs skaidroja, ka paredzēts ieviest divu līmeņu pašvaldības – novadus un apriņķus –, tieši vēlētas reģionālās pašvaldības, ziņo aģentūra LETA.
Atbilstoši valdības deklarācijai izvērtēs rajonu lomu un funkcijas, ar speciālu likumu noteiks rajonu funkciju un finansējuma pārmantotājus. Tas jāizdara līdz 2005. gada 31. decembrim.
Jāpārdomā otrā līmeņa pārvaldes funkcijas
“Līdz 2006. gadam noteikts pārejas periods, kad tiks sakārtotas vietējo pašvaldību, apriņķu un centrālās varas funkcijas un finansējums. Reģionālo pašvaldību vēlēšanas notiks 2006. gada oktobrī, vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām,” skaidroja rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks Rihards Melgailis. Daudzas rajona pašvaldību funkcijas (piemēram, izglītības, pasažieru pārvadājumu u. c. jautājumi) ir sakārtotas un veiksmīgi tiek īstenotas. “Būtu nopietni jāapsver, kā īstenot apriņķa izveidi, lai tagad labi funkcionējošas iestrādes neciestu kvalitātes ziņā,” skaidroja R. Melgailis.
Drīz beigsies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas organizēto sarunu par novadu izveidi otrā kārta. Apkopojot viedokļus, skaidrāka kļūs arī novadu veidošanas reformas gaita. Latvijā paredzēts veidot deviņus apriņķus. Tajos ietilpstošās administratīvās teritorijas vēl nav skaidri zināmas. “Iespējams, ka Bauskas rajons atradīsies vienā apriņķī ar Jelgavas un Dobeles rajonu,” lēsa R. Melgailis.
Vēlēšanu likumu nemainīšot
Par jaunās valdības centieniem ieviest kārtību dažādos vietvaru līmeņos rezervēti izsakās rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. “Jaunajai valdībai jānoturas vismaz gadu, lai varētu spriest par to, ka notiks tā, kā minēts valdības deklarācijā. Protams, nepieciešama teritoriāla reforma. Tā būtu vieglāk sadalīt budžeta līdzekļus un veikt pārvaldes funkcijas. Bauskas rajons nav mazākais Latvijā. Ne visas pašvaldības pēc reformas ieviešanas būs ieguvējas. Piemēram, Jelgavas pilsētas pašvaldība pašlaik veic arī rajona vietvaras funkcijas, saņemot atbilstošu finansējumu. Pēc teritoriālās reformas šis finansējums būs krietni mazāks,” skaidroja A. Okmanis.
Viņš sacīja, ka tikšanās reizē ar pašvaldību vadītājiem pašvaldību ministrs solījis – vēlēšanu likums, gatavojoties nākamā gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, netiks mainīts. Tas nozīmē, ka no nākamgad ievēlētiem vietējo domju vadītājiem tiks vēlēta arī reģionu vadība.
