Baušķeniece Olga Vilciņa nesen ir reģistrēta Bauskas pilsētas Domē kā individuāla darba veicēja. Viņa pirmā mūsu pilsētā sāk kapelānes jeb garīgās aprūpētājas privātpraksi.
Baušķeniece Olga Vilciņa nesen ir reģistrēta Bauskas pilsētas Domē kā individuāla darba veicēja. Viņa pirmā mūsu pilsētā sāk kapelānes jeb garīgās aprūpētājas privātpraksi.
Tiekoties ar “Bauskas Dzīvi”, Olga Vilciņa skaidro: “Kapelāni ir praktiski kalpotāji ārpus reliģisko konfesiju ierobežojumiem. Kapelānu dienests Latvijā vēl ir maz pazīstams, tāpēc sabiedrībā iesakņojies stereotips, ka mēs staigājam apkārt ar Bībeli un tikai sludinām Evaņģēliju. Patiesībā garīgo aprūpētāju funkcijas ir daudz plašākas un komplicētākas. Mēs cenšamies aizpildīt cilvēku dzīvē to telpu, kurā neiesniedzas medicīniskā aprūpe, sociālie dienesti, psihologi. Garīgā aprūpe nav arī priesteru amata obligāts pienākums. Mūsu kalpošanas galvenais uzdevums ir sniegt mierinājumu smagi slimiem, depresīviem vai darbā pārgurušiem cilvēkiem, atjaunojot cerību un respektējot viņu pašu individuālās vajadzības.”
Olga Vilciņa ir pieredzējusi mediķe, viena no Latvijas Profesionālās veselības aprūpes kapelānu asociācijas dibinātājām. Viņa ir beigusi Rīgas starptautisko Bībeles institūtu, saņēmusi Kapelānu asociācijas sertifikātu, bez kā privātpraksi nedrīkst sākt. Vairākus gadus baušķeniece ir strādājusi paliatīvās aprūpes nodaļā Iecavas slimnīcā, bet tagad turpina sadarbību ar ģimenes ārsti Ilzi Kukuti Bauskā. Pašlaik Latvijā garīgo aprūpi veic ap 20 sertificētu kapelānu. Viņu prakses vietas galvenokārt ir lielas slimnīcas un ieslodzījumu vietas. Kapelānu dienests pasaulē pastāv kopš 1948. gada.
“Mēs katrs nesam sev līdzi pārprastu vainas apziņu un dažādas iekšējas problēmas. Pašu piedzīvotās sāpes un ievainojumus kapelāni spēj atpazīt citos cilvēkos un tiem palīdzēt. Kalpošanā ārkārtīgi svarīga ir personiskā pieredze, stingri sakārtota orientieru un vērtību sistēma, līdzcietība un intuīcija. Aprūpe nenozīmē nepārtrauktu rosīšanos, bet gan sapratni un klātbūtni. Kritiskos brīžos kapelāni ir vienīgie, kas uzņemas atbildību atrasties izmisušu cilvēku tuvumā, uzklausa viņu grēksūdzes un sniedz mierinājumu pat bezcerīgās situācijās. Ja es nejustos kā instruments Dieva rokās, man nebūtu, ko meklēt kapelānu dienestā, jo bez garīgās dominantes šis darbs nevienam nav pa spēkam,” pārliecību pauž Olga Vilciņa.
