Lielā diena jeb pavasara saulgrieži, tāpat kā citas senas mūsu tautas ieražas, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ir noturīgas gadu gadiem.
Lielā diena jeb pavasara saulgrieži, tāpat kā citas senas mūsu tautas ieražas, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ir noturīgas gadu gadiem. Senči dabas ritmu maiņu esot svinējuši pat trīs dienas un trīs naktis. Mūsdienu straujumā nav tik daudz laika tēvutēvu paražām, tomēr interese par latvisko dzīvesziņu nomanāma vairāk. Tāds vērojums ir rīdziniecei Zojai Heimrātei, kura 25 gadus dzied populārajā folkloras grupā “Skandinieki”. Nesaskaitāmas reizes viņa ir bijusi gadskārtu svētku dalībniece, filosofiski vērtē dabas ritus un cilvēka saskaņu ar tiem.
Līgotnes drošina īpaši
Bija jauki ieklausīties vienkāršajā un varbūt tāpēc dziļi patiesajā Zojas atziņā: “Pēc ziemas tumšā laika un garajām naktīm mūsos pašos taču ir pavasara gaidīšanas sajūta. No Lielās dienas saule sāk iet augšup, kalnā. Arī dvēsele mostas un atveras. It kā jau pavasaris katru gadu atnāk tāpat, un tomēr – citādāk. Senču paražu kodols ir – palīdzēt saulei sākt tās ceļu. Šajos rituālos vienlaikus arī cilvēks sakārto sevi.”
“Skandinieki” no folkloras krājumiem izcēluši mazāk zināmus Lielās dienas svētīšanas ieradumus. Zoja teic, ka tas ir ļoti sens rituāls – pirms šūpošanās izpušķot līgotnes. Īpaši jau tās, kas ir godam domātas. Saskaņā ar latviskām tradīcijām katros svētkos taču tiek posta māja, tāpat arī jārotā šūpo les. Ar tām ļaudis palīdz iešūpināt sauli un tai uzvarēt tumsu. Gadskārtu brīdī saule vēl īsti nesaprot, ko darīt. Laika apstākļi Lielajā dienā mēdz būt mainīgi. Šogad pavasara saukšanas dienā debesis taču arī bija apmākušās, lietainas, vējš trakoja kā vēlā rudenī. Saulei patiešām ir jāpalīdz! Brīvdabas muzejā laika untumus nemaz nevarēja just – uzkalniņi un kuplās priedes sargāja no vēja.
Pēc seniem rituāliem šūpoles ir jānodrošina pret nelaimi, lai tās nelūst, lai ļaudis var droši traukties augšup. Tādēļ jāatrod īpašā vieta, kur ierakt zemē melnas vistas dētu olu, kas pārsieta ar sarkanu dzīparu. Kad tas izdarīts, bez bažām var kāpt līgotnēs un ļauties vēju elpai.
Dzen projām lielos putnus
Lielajā dienā noteikti jāsauc mazie putni, pavasara vēstneši, bet jādzen projām lielie, kas aiznes līdzi ziemu. Netālu no Juglas ezera šim rituālam ir īpaša vieta – uzkalniņš, kur ne tikai mūsdienās, bet jau no senlaikiem paaudžu paaudzes ir dzinušas putnus. Tā vēstīja “Skandinieku” vadītāja Helmi Stalte. Viņai paklausot, Lielās dienas svinību viesi kāpa pauguriņā un, liekot lietā ar krāsainiem dzīpariem sasietus žagariņus, sauktin sauca mazos putnus.
Ar dzijtiņām var vēl ko labu izdarīt – aizsiet raganām rīkles. Šajā rituālā Zoja saskata vēl kādu gudrību. Proti, dzīvē vienmēr līdzās ir labais un ļaunais. Ragana simbolizē tumšo spēku, un par to der gan piedomāt, gan pārliecināties katram pašam. Vai, sasienot cieši kopā zariņus, izdodas sevī apslāpēt ko raganīgu?
Saule līdzinās ar Mēnesi
Klātesot pavasara atnākšanas svinībās, pārsteidza jaunu ļaužu un ģimeņu atsaucība un interese. Z. Heimrātei šķiet, ka atkal mostas zinātkāre par latviskajām saknēm, jo ne visiem rietumnieciskās tradīcijas kļūst tuvas. Viņasprāt, brīnišķīgi, ka ģimenes caur kopīgu pārdzīvojumu apzina identitāti.
Uzrunāju rīdzinieci Aivitu, kura kopā ar bērniem nesteidzīgi ļāvās Lielās dienas noskaņām. Mazais Tots rāmi gulēja ratiņos, meitiņas Irbe un Made ripināja koka olas. Aivita sacīja, ka esot ierasts ar bērniem apmeklēt muzeju, kad šeit svin saulgriežus. Ģimene Ziemassvētkos ir vilkusi bluķi, gājusi ķekatās. Jaunā sieviete necentās meklēt izskaidrojuma vārdus šai līdzdalībai. “Vai var būt citādi, cilvēks taču tik pašsaprotami sajūt, kā saulīte līdzinās ar mēnestiņu,” tā Aivita. Kad vaicāju viņai, kā bērniem izvēlēti senlatviski vārdi, atbilde atkal bija vienkārša: “Viņi ar nākšanu pasaulē piesauc sev vārdus.”
Pirmatnējais dod spēku
Silvijas kundze Lielās dienas rituālus vēroja viena pati. Kad interesējos, kādas ir izjūtas pavasara saulgriežos, kuri šajā gadā padevušies rudenīgi, pirmais viņas sakāmais bija: “Esmu čangals sešos augumos. Viļānu kapos dus visi mani senči.” Runātīgā rīdziniece labprāt kavējās pārdomās par mājas un pasaules izjūtu, par šo divu jēdzienu saistību.
Silvijas divas meitas ieguvušas labu izglītību Anglijā, kur četrus gadus pavadījusi arī viņa, palīdzot aprūpēt mazbērnus. Abas jaunās sievietes ir atgriezušās Latvijā un tagad strādā ārvalstu firmu pārstāvniecībās. Prombūtne no tēvzemes ļaujot skaidrāk apjaust mūsu tautas garīgo bagātību. Silvija vēlējās, lai Lielajā dienā varētu piedalīties kopš bērnības iemīļotās rotaļās, piemēram, “Kas dārzā”, “Kumeliņi, kumeliņi”. Viņasprāt, mums ir vajadzīga šī kopības sajūta. Zinot meitu intensīvo ikdienu, kad, sēžot pie datora, aizrit pat puse dienas, līdzsvars jāmeklē pie pirmatnīgā, savai izcelsmei raksturīgā.
“Taka” pošas krustabām
Bauskas rajonā jaunākā folkloras kopa ir Rundāles pagas tā izveidotā “Taka”. Tās vadītāja Zane Žukauska stāstīja: “Ceram, ka maijā varēsim aicināt viesus uz krustabām. “Takas” repertuārs ir saistīts ar gada lielo ciklu. Atzīšos, Lielā diena nav mani mīļākie svētki, kaut arī jūtu – pavasaris ir atnācis. Zinu, ka pavasara saulgriežiem nav liela rotaļu izvē le. Dziesmas un šūpošanās, olu krāsošana – tas, manuprāt, ir raksturīgākais Lielajai dienai. Pati darbojos folkloras kopā “Dimzēns” Jelgavas rajonā un priecājos, ka šajā gadā mūsu darbs novērtēts ar Lielo folkloras balvu.”
***
Uzziņai
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 2004. gadā piedāvā:
– 2. maijs – ROTAĻNIEKU DIENA. Latviešu spēles un rotaļas ar koka rotaļlietu meistariem;
– 9. maijs – ZIRGU DIENA. Jāšanas sacensības “Brīvdabas muzeja kauss”, rotaļas, spēles, dziesmas par zirgu tēmu folklorā;
– 9. maijs – MĀTES DIENA. Koncerts māmiņām;
– 23. maijs – LATGAĻU DIENA;
– 5. un 6. jūnijs – BRĪVDABAS MUZEJA “GADATIRGUS 2004”;
– 13. jūnijs – ĢIMENES DIENA. Tautas dejas, brīvdabas teātris, izjādes ar zirgiem, seno amatu demonstrējumi, spēles, rotaļas;
– 20. jūnijs – VASARAS SAULGRIEŽI;
– 15. augusts – KALĒJU DIENA. Strādāsim kopā!
– 29. augusts – PIRMĀS SKOLAS DIENAS GAIDĪŠANAS SVĒTKI.
No jūnija katra mēneša otrā un ceturtā svētdiena muzejā ir Ģimenes diena, kad mazām un lielām saimēm ir iespēja nākt un darboties kopīgi.
