Makšķernieku somas šī gada novembrī pildās ar neparastu lomu – vimbām.
Makšķernieku somas šī gada novembrī pildās ar neparastu lomu – vimbām. Parasti tās labi copē pavasarī, bet šo zivju ķēriens vēlā rudenī uzskatāms par retu parādību.
Makšķerēšanas sezonas īpatnības «Bauskas Dzīvei» komentē Jelgavas reģionālās vides pārvaldes ūdeņu aizsardzības inspektors Valērijs Gabrāns.
– Lielupes augstais ūdens līmenis vasaras beigās un rudens sākumā pamodinājis vimbu instinktu meklēt nārsta vietas. Parasti vimbas migrē pavasarī, taču noticis tā, ka zivis augšuppeldējumu sākušas citā gadalaikā.
Turklāt Lielupes lejtecē sakarā ar paaugstināto ūdens līmeni bija apgrūtināta zveja ar tīkliem. Tādēļ daudz vimbu nokļuva un kavējas upes vidusposmā. Arī Mūsas un Mēmeles lejasdaļā ir daudz zivju, pavasarī gan tās peldēs vēl uz augšu. Savukārt no jūras pret straumi nārsta vietas meklēs citi zivju bari. Vimbas Rīgas līcī barojas ar sīkajiem vēžveidīgajiem ūdens iemītniekiem, un šī barība piešķir lomam labas garšas īpašības. Pašlaik nozvejotās zivis ir vēl gardākas nekā pavasarī. Makšķerniekiem vimbu zvejai licenci nevajag, bet jāievēro nosacījums – vienā reizē atļauts izzvejot piecas vimbas, tāpat arī piecas līdakas.
Makšķerēšanas fani meklē baltos muškāpurus un trīsuļodu kāpurus, jo tā ir labākā ēsma vimbām. Cītīgākie vīri ar smalkiem tīkliņiem skalo dīķu dūņas un tā atrod ēsmu. Citi pērk kāpurus veikalā.
Nevajadzētu būt īpaši pārsteigtiem, ka joprojām labi ķeras līdakas. Pēc kalendāra taču ir vēls rudens. Ziema mūs pārsteigusi ievērojami agrāk nekā citus gadus. Arī līdaku aktivitāti veicina augstais ūdens līmenis, jo zaļsvārces nav noskaņojušās pasīvajam periodam.
