Vai vietējie valsts un privātie darba devēji pietiekami novērtē un rūpējas par saviem darbiniekiem?
Vai vietējie valsts un privātie darba devēji pietiekami novērtē un rūpējas par saviem darbiniekiem?
Bārbeles pagasta padomes sociālā darbiniece SAN-DRA DREIJERE spriež:
– Mans viedoklis ir tāds, ka mēs nevaram līdzvērtīgi vērtēt valsts un privātos darba devējus. Komersanti var izvirzīt darba ņēmējiem augstākas prasības, piemēram, izglītības ziņā, jo viņi maksā algu no “savas kabatas”. Ja darbinieks ir ļoti vērtīgs, uzņēmējs paaugstina atalgojumu.
Turpretim valsts iestāžu un uzņēmumu vadītājiem nav iespējas padotajiem palielināt algas, lai tās būtu līdzvērtīgas privātajā sektorā strādājošajiem. Tādēļ valsts darba devēji bieži izvēlas speciālistus bez konkursa. Viņi pieņem darbā tos, kuri gatavi strādāt par noteikto atalgojumu. Tādēļ mazāk novērtēti ir valsts sektorā strādājošie.
Esmu novērojusi, ka jaunieši vairāk izvēlas strādāt labāk atmaksātā darbā. Viņi mazāk pievērš uzmanību tam, vai darba devējs nodrošina sociālās garantijas. Jaunākās paaudzes pārstāvjiem svarīgāk ir tagad labi dzīvot. Turpretim vecāka gadagājuma ļaudis, īpaši pirmspensijas vecuma cilvēki, darbavietas izvēlas citādāk. Viņiem nozīmīgas ir tieši sociālās garantijas.
Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas filiāles vadītājas vietniece IGUN-DA BĒMANE:
– Nevaru viennozīmīgi teikt, ka darba devēju attieksme ir nelabvēlīga. Mans viedoklis – pašlaik situācija jau ir tāda, ka darba devēji cenšas uzlabot sociālās garantijas un darba apstākļus. Vienlaikus atsevišķi uzņēmumi vairāk domā par peļņu. Tādēļ ir bezdarbs, jo daudzus cilvēkus neapmierina darba apjoms, alga un attieksme.
Ja darba devējs grib noturēt labus darbiniekus, viņš centīsies uzlabot situāciju. Privātiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām ir daudz vairāk rūpju nekā valsts pārstāvjiem. Komersantiem ir lielāka atbildība par darbinieku atalgojumu un peļņu, jo to apmērs noteic, vai uzņēmums izdzīvos un attīstīsies.
