Iecavas novada Dzimtmisas pamatskolā aizritējusi zaļā dzīvesveida izziņai veltīta Ūdens nedēļa, kas noslēdzās ar vecāko skolēnu organizētu sarīkojumu sākumskolas audzēkņiem.
Ūdens tēmai veltītās nedēļas nosaukums bija «Klimata pārmaiņu ietekme uz ūdeņiem», «Bauskas Dzīvi» informēja pedagoģe Velga Ērgle.
Zīmē nākotni
Kopā ar skolotājām nedēļas norisi bija saplānojuši ekopadomes skolēni. Rīkotāju komandā bija Andra Aleksandra Krūmiņa, Reinis Āboliņš, Elvis Antonovičs no 9. klases, Estere Romanovska, Ildze Jurkovska, Jānis Kalniņš un Elvita Ērgle no 8. klases, informē skolotāja Iveta Salgrāve.
Nedēļas gaitā 1. – 4. klašu skolēni katru dienu pildīja kādu uzdevumu bloku – krāsoja kartē upes un ezerus, zīmēja ūdenstilpju krastus un nākotnes putnus, minēja krustvārdu mīklas, veidoja vārdu salikteņus par ūdens tēmu.
Savukārt 5. – 9. klašu audzēkņi pildīja pētniecisko darbu, veidojot prezentācijas par kādu konkrētu tēmu. Jaunieši izzināja ūdens rašanos, izmantošanu, klimata pārmaiņu ietekmi uz ūdeņiem un nākotnes prognozes. Uzdevumi tika sadalīti, ievērojot dabaszinību mācību saturu, piebilst pedagoģes.
Katram sava tēma
Ezerus un upes Latvijā iepazina 5. klase, avotus pētīja 6. klase, purvus – 7. klase. Eirāzijas jūras un ezerus iepazina 8. klase, ledāju būtību studēja 9. klase. Nedēļas noslēgumā katra klase prezentēja savu veikumu, iepazīstinot citus ar secinājumiem.
Piektdien izziņas pēcpusdienā pulcējās visi nedēļas dalībnieki. «Noskatījāmies prezentācijas. Pēc tam visi komandās krāsoja putnu figūras, pētīja, kādi var būt upju krasti un augājs. 6. klases zēni stāstīja par avotiem. Pēc grupu darba mazākie atbildēja uz jautājumiem. Uzzinājām daudz jauna,» stāsta V. Ērgle.
Erudītu konkursā bija jāatbild uz jautājumiem, kuri tika atklāti klašu prezentācijās. Skolēni strādāja ar aizrautību un ieinteresētību, cits citu papildinot, teic I. Salgrāve. Brāļi Edgars un Silvestrs Černovski no sākumskolas audzēkņu izkrāsotajiem attēliem izveidoja skaistus uzskates līdzekļus, kas liecinās par padarīto.
Radošajā darbnīcā skolas talantīgākie mākslinieki zīmēja dažādas ūdenstilpes. Jūras un okeānus atveidoja E. Čerņavskis, ledājus –
S. Čerņavskis, purvus – E. Romanovska, upes, ezerus, strautus – I. Jurkovska. Viņu veikums priecēs skatītājus ekoinformācijas stendā.
Izprot ietekmi
«Visi mūsu skolēni strādājuši ļoti radoši,» uzslavē V. Ērgle. Jauniešiem pašiem izveidojies nopietns vērtējums par planētai nozīmīgo ūdens jomu, vērtē I. Salgrāve.
Mārtiņš Vorlamovs secina – viss drīz «izies no rāmjiem», ja ledāji turpinās izkust, turklāt žēl izmirstošo dzīvnieku. Elvis Antonovičs uzskata, ka līdz ar ledāju izkušanu var pienākt pasaules gals, jo okeāna ūdens līmenis ceļas par 3 – 3,5 cm gadā. Elvitai Ērglei nepatīkamākā šķiet iespēja, ka Eirāzijas upes vispirms pārplūdīs, bet tad izzudīs, jo tas skars ļoti plašu teritoriju.
Jurģis Jurkovskis uzsver: «Pazemes ūdeņi jāsaudzē, jānodrošina to tīrība. Latvijā ir minerālvielām bagāti avoti, tie ir arī ārstnieciski.» Rinalds Zvejnieks piebilst, ka purvi arī ir svarīgi, jo tajos dzīvo tikai šai biosfērai raksturīgas unikālas dzīvnieku sugas. Vladimirs Hodorovičs teica, ka Ūdens nedēļā nozīmīgas bijušas visas prezentācijas, tās ļāva izprast svarīgo tēmu.
