Šoreiz ļoti personīgas izjū tas, ko allaž uzjundī kādi pieturpunkti dzīves griežos. Šis pieturpunkts ir Latvijas valsts 80 gadu.
Šoreiz ļoti personīgas izjū tas, ko allaž uzjundī kādi pieturpunkti dzīves griežos. Šis pieturpunkts ir Latvijas valsts 80 gadu. Man tieši šogad arī bija jāatzīmē apaļa jubileja – puse no Latvijas mūža… Katra cilvēka izdzīvoto dienu virknes – avīzes lasītāju, manu kolēģu, manējās – veidojušas šīs valsts mūžu. Kādi esam mēs, tāda valsts.
Cilvēkiem vissmagākās ir pārejas situācijas, un tieši pārejas situācijās viņi visvairāk aiziet bojā (gan garīgi, morāli, gan arī fiziski). Nav nekāda lielā prasme «peldēt labklājībā», kad viss jau sakārtots un nolikts līdzsvarā. Mums šis miers vēl «nedraud», mēs joprojām esam pārejas situācijā. Un kārpāmies, kā varam, pat sacīšu – lieliski, apbrīnojami labi kārpāmies! Neviens labklājības zemes zviedrs mums nevar turēt līdzi.
Grūts ir viss jaunais.
Grūti mums, žurnālistiem, bija šogad uzsākt veidot jaunu rajona avīzes modeli, pārmācīties rakstīt ziņas, nejaukt tās ar komentāriem. Grūti realizēt mazpilsētā ceturtās varas misiju, neaizskarot savu un citu pašcieņu. Kā sen, sen Gijs de Mopasāns bija teicis, – uz žurnālistu, tāpat kā uz Cēzara sievu, nedrīkst krist ne mazākās aizdomas?! Un nemitīgā pārejas situācija rajona veselības aprūpes sistēmā, bibliotēkās, arī izglītības jomā, un visbeidzot – rajona pašvaldībā? Skaidrības nav, līdzsvara nav, nav miera.
Cik gan harmoniska var būt valsts, ja to veido nesakārtoti, stresaini un nomākti cilvēki?… Ja valsti vada ar bezizmēra lielummāniju apsēsti deputāti? Saeimas deputāts Juris Dobelis («TB/LNNK»), kurš tikšanās reizē savai vēlētājai, vecai kundzītei, indīgā intonācijā atļaujas teikt: «Cienītā, tā mūsu programma jālasa ar galvu, nevis ar citu vietu!», bet uz žurnālistes jautājumu viņš atcērt: «Kad izbeigsies šie stulbie jautājumi!». Katram inteliģentam cilvēkam taču zināms, ka muļķīgi jautājumi vispār neeksistē… Savukārt deputāts Indulis Bērziņš («Latvijas ceļš») šo valsti cer sakārtot un demokratizēt, tikko tikšanās reizē Tautas namā uz žurnālistes vaicājumiem nevis skaidrojoši atbildot, bet visus «Dienas» un «Lauku Avīzes» lasītājus apsaukājot par stulbeņiem, žurnālisti – par «šķēlisti». Ievēlējām viņus mēs, pārejas situācijas cilvēki.
Bet gribas kaut brīdi mieru, līdzsvaru un harmoniju… Vismaz valsts svētkos, pirms Ziemsvētkiem. Tāpēc esmu par svētku skaistu svinēšanu, arī par uguņošanu – ja jau, tad jau…
