Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēta pārtikas produktu – skābu kāpostu – ražotne pieder iecavniekam, zemnieku saimniecības «Veczaķi» saimniekam Jurim Zaķim.
Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēta pārtikas produktu – skābu kāpostu – ražotne pieder iecavniekam, zemnieku saimniecības “Veczaķi” saimniekam Jurim Zaķim.
Ik dienu viņš pārdod līdz 500 kilogramiem veselīgā ražojuma. Šajā jomā iecavnieks prasmi un darba metodes pilnveido jau vairāk nekā piecus gadus. Tāpat kā agrāk, “Veczaķos” audzē arī ziedkāpostus un piegādā patērētājiem svaigus kāpostus.
Ražotnē ieguldīts daudz līdzekļu
Sarunā ar J. Zaķi “Bauskas Dzīve” uzzināja, ka gadu gaitā saimnieks ievērojamus līdzekļus ieguldījis ražotnes attīstībā. Nesen nopirkts kravas furgons, kam iespējams regulēt temperatūras režīmu. Auto paredzēts pārtikas produktu pārvadāšanai. Kāpostu skābētavas telpas (ražotnei piemērota saimniecības ēka) ir īpaši nodalītas, un tajās tiek uzturēta atbilstoša temperatūra. Nupat tipogrāfijā izgatavotas produkcijas marķējuma uzlīmes, kas vēstī, ka kāposti skābēti “Veczaķos”. Jau šonedēļ produkciju sāk fasēt viena litra plastmasas spainīšos – lai pircējiem būtu ērtāk.
“Kaut arī izveidojusies laba sadarbība ar Pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas pārvaldi, Eiropas standartiem tuvinātās prasības dažbrīd šķiet pārspīlētas, jo tās taču netiek piemērotas vienādi visiem ražotājiem. Līdzko ražotne oficiāli reģistrēta, jārēķinās ar samērā nozīmīgiem ieguldījumiem, lai visu sakārtotu atbilstoši prasībām,” atzina J. Zaķis.
Viņš pauda cerību, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies tad, kad tiks sakārtots vietējais tirgus.
Brīnummetožu nav
“Iespējams, pircējs pat neaizdomājas, vai dažkārt tirgū pirktie skābētie kāposti ir gatavoti antisanitāros apstākļos. Mazražotāju produkcija varbūt ir lētāka, jo nav papildu ieguldījumu sanitāro prasību nodrošināšanai,” sacīja saimnieks.
Viņš stāstīja, ka galviņkāpostu skābēšanā netiek lietotas nekādas brīnummetodes – ir tikai sāls un kāposti. Tirgū nav īpaša pieprasījuma pēc kāpostiem, kas ražoti ar piedevām – ķimenēm, burkāniem.
“Zemniekam grūti uzminēt, kāds būs gads, kā veiksies produkcijas pārdošana. Svaigu kāpostu tirgošanai šis gads ir īpaši neveiksmīgs, bet raža pērn bija varena. Savukārt citgad, kad raža nav dāsna, cenas turas labas, tāpēc parasti nodrošinos ar “rezerves laukiem” – ražas vai neražas gadījumam,” tā J. Zaķis.
Gaida drošāku preču apriti
Pašlaik dārzeņu audzētāji Latvijā risina jautājumu par īpašas preču zīmes izveidi, kas norādītu, ka pirktais dārzenis audzēts tepat. “Latvijas zemnieks nav tik bagāts, lai savos laukos audzētu produkciju sagandētu ar pārlieku ķīmijas pielietojumu. Tāpēc domāju, ka pircējs labprāt izvēlēsies mūsu zemē audzētu produkciju, ja vien viņš par to būs pārliecināts,” sacīja J. Zaķis.
Runājot par iecerēm, saimnieks atzina, ka ir domājis par ražotnes pārvietošanu tuvāk dārzeņu glabātavai, no kurienes tagad notīrītās kāpostgalvas tiek vestas skābēšanai. Tomēr tas saistīts ar lieliem papildu izdevumiem, un nākotne rādīs, kā veidosies tirgus attiecības, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu ES dalībnieci.
***
Fakti
– “Veczaķos” kāpostus audzē 25 hektāros, no kuriem 14 ha aizņem ziedkāposti;
– zemnieku saimniecībā visu gadu ir darbs septiņiem strādniekiem;
– z/s “Veczaķi” ir dārzeņu audzētāju kooperatīvās biedrības “Iecavas dārzeņi” dalībniece.
