Pavisam tuvā nākotnē arī Lielupē un Mēmelē varētu nārstot laši. Tā nebūt nav utopija. Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība nesen saņēmusi Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta akceptu šīs ieceres īstenošanai.
Pavisam tuvā nākotnē arī Lielupē un Mēmelē varētu nārstot laši.
Tā nebūt nav utopija. Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība nesen saņēmusi Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta akceptu šīs ieceres īstenošanai.
Arī zivīm ir mājas
Projekta “Lašveidīgo zivju maturalizācija Lielupes baseinā” autors ir Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Gabrāns. Viņš bija pirmais, kurš 1998. gadā sāka īstenot stratēģiski nozīmīgu un ilgtspējīgu projektu zivju nārsta vietu atjaunošanā Lielupes baseinā.
Zivsaimniecības pētniecības institūta atzinumā norādīts, ka Lielupi un Mēmeli varētu izmantot lašu nārstam. Tas nozīmē, ka mazi lasēni tiks ielaisti nārstam piemērotās vietās, lai tiem veidotos mājvietas instinkts. Noteiktā attīstības stadijā laši pamet upes, migrē uz Baltijas jūru un barojas. Ja zivīm ir saglabājies mājvietas instinkts, aptuveni pēc trim, desmit gadiem tās atgriežas dzimtajās vietās, lai nārstotu, skaidro V. Gabrāns.
Trūkst nārsta vietu
Baltijas jūrā reņģu ir papilnam, tāpēc dzīves apstākļi lašiem ir labi. Taču nārstam piemērotu vietu trūkst, līdz ar to samazinās vērtīgo zivju populācija. Lielu postu nodara arī maluzvejnieki.
Ar lašu mazuļu audzēšanu Latvijā nodarbojas vairāki uzņēmumi. Zivtiņas tiek ielaistas Daugavas, Lielupes grīvā vai jūrā. Varētu domāt, ka tādējādi vērtīgo zivju pavairošanas problēma ir atrisināta. Tomēr speciālistiem tā nešķiet.
Faktu komentē Valērijs Gabrāns: “Upju grīvās un jūrā ielaistiem lašu mazuļiem neveidojas mājvietas instinkts. Tie neatgriežas atpakaļ un kļūst par “klaidoņiem”, kas visbiežāk dabū galu zvejnieku tīklos. Loģiskāk un dabiskāk būtu piesaistīt lašveidīgos konkrētām upēm. Protams, pastāv zināms risks, jo arī tā ir iejaukšanās dabas procesos. Tomēr mūsu rīcībā ir nopietni argumenti, kas rada pamatu optimismam.”
Realizē projektus
Vides speciālists piedāvā pozitīvo faktoru uzskaitījumu. Lielupes baseinā ir veikti ilggadīgi zinātniski pētījumi un secināts, ka Lielupes un Mēmeles grunts sastāvs, ūdens tīrība un citi svarīgi rādītāji atbilst lašu nārsta tipiskām vietām. Bez tam vēstures liecībās ir fiksēts, ka 18. – 19. gadsimtā Mēmelē pie Bauskas ir bijuši laši. Turklāt Bauskas mednieku un makšķernieku biedrībai ir uzkrāta liela pieredze licencētās zvejošanas organizēšanā un vērtī go zivju nārsta vietu atjaunošanā.
Mūsas un Mēmeles satekas vietas rekultivācija 1998. gadā bija pirmais šāda veida projekts Latvijā. Apmēram 400 metru garumā tika attīrīta upes gultne, veidojot labvēlīgas vimbu nārsta vietas. Pēc tam Zivsaimniecības pētniecības institūta speciālisti veica izpēti un secināja, ka panākts ievērojams ekoloģisks un tautsaimniecisks efekts. Nārstojošo zivju skaits rekultivētajā upes daļā izrādījās divreiz lielāks nekā citos posmos. Tas bija stimuls turpināt līdzīgu projektu realizēšanu.
Pērn Lielupes 600 metru posmā pie Važītes atkal tika radītas piemērotas nārsta vietas. Tas nozīmē, ka vietumis mainījās straumes ātrums, ko varēja panākt, upes gultnē no akmeņu krāvuma veidojot barjeras. Vienlaikus gultne tika atbrīvota no sanesumiem un blīva aizauguma.
Bez tam 2003. gadā dažās Lielupes baseina upēs tika ielaistas strauta foreles un alatas. Šis projekts, tāpat kā upju gultņu rekultivācija, Bauskas rajonā turpināsies. Protams, tiks veikti arī novērojumi, lai iegūtu precīzus faktus par īstenoto projektu efektivitāti.
Fakti neiepriecina
Pasaules Dabas fonda Latvijas nodaļa informē, ka 30 gadu laikā savvaļas lašu populācija Latvijā ir samazinājusies par divām trešdaļām. Beļģijā, Holandē, Vācijā, Čehijā, Slovākijā un Šveicē no 1960. līdz 1998. gadam savvaļas lašu populācija bija pilnībā iznīcināta. Arī citās Rietumeiropas valstīs vērojamas līdzīgas tendences.
Pagājušā gada rudenī Pasaules Dabas fonda Latvijas nodaļa un Latvijas Makšķernieku asociācija sāka savvaļas lašu aizsardzības kampaņu “Lašiem būt!”. Sadarbībā ar dažādiem dienestiem notika reidi maluzvejnieku noziedzīgo darbību mazināšanai, bet radio un TV piedāvā izglītojošas un informatīvas programmas.
Bauskas rajonā realizētie vērtīgo zivju resursu atjaunošanas projekti ir labs paraugs vides saglabāšanas un zivsaimniecības stratēģisku problēmu risināšanā valstī. Tās nav epizodiskas akcijas, bet rūpīgi plānots darbs, kam nākotnē varētu būt liels ekoloģisks un ekonomisks efekts.
***
Uzziņai
Lašu populāciju Latvijā apdraud:
– mazo HES celtniecība un dzirnavu atjaunošana uz lašveidīgām zivīm piemērotām upēm,
– pieaugošais maluzvejnieku skaits.
Laši nārsto Gaujā, Salacā un Ventā.
Pasaules Dabas fonda Latvijas nodaļas dati
