Svinīgajā pieņemšanā Lietuvas Seimā 11. maija pusnaktī premjerministrs Aļģirds Brazausks sagrieza milzu torti, kas bija garnēta ar ES un Lietuvas valsts simboliku.
Svinīgajā pieņemšanā Lietuvas Seimā 11. maija pusnaktī premjerministrs Aļģirds Brazausks sagrieza milzu torti, kas bija garnēta ar ES un Lietuvas valsts simboliku. Tas gan nenozīmē, ka «lielo Eiropas pīrāgu» kaimiņzemes iedzīvotāji sāka baudīt jau nākamajā rītā pēc referenduma labvēlīgā rezultāta.
Parādās atšķirīgas versijas
Vadības grupa «Latvija Eiropā» 35 žurnālistiem no visiem Latvijas reģioniem no 10. līdz 12. maijam rīkoja braucienu uz Lietuvu. Tā mērķis bija vispusīga iepazīšanās ar noskaņojumu sabiedrībā, dažādu viedokļu izzināšana, tikšanās ar Lietuvas ievērojamiem politiķiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un referenduma informatīvās kampaņas veidotājiem.
Lietuvā pavadīto dienu raksturīgākās iezīmes ir eiropatriotisms un tautas milzīgā vienotība. Savas valsts nākotnes modeli lietuvieši nespēj iedomāties arī bez vienotas Baltijas telpas, apliecinot lielas simpātijas tuvākajai kaimiņienei – Latvijai. Tādēļ pēc atgriešanās no brauciena bija diezgan nepatīkami nacionālajos preses izdevumos lasīt skeptiskas un pat nievājošas atsauksmes par referendumu.
Trīs dienas atrodoties notikumu epicentrā, ne reizi netika manīti balsotāju uzpirkšanas un klajas aģitācijas gadījumi. Rindas veikalos 11. maijā gan bija. To vērojām televīzijā, jo vecpilsētā neviena supermārketa nav, tādēļ neradās iespēja pašiem intervēt pircējus.
Veļas pulveris un alus
Kāds suvenīru pārdevējs Viļņas gājēju ielā izsmeļoši stāstīja par «zaļo žetonu» akciju. Katram referenduma dalībniekam izsniegtā uzlīme garantējusi konkrētu preču iegādi ar lielu atlaidi, tādēļ pēc veļas pulvera, limonādes un alus veidojušās garum garas rindas. Preses brīfingā, ko 12. maija rītā organizēja Lietuvas Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Ģedi- mins Kirkila un Eiropas lietu komitejas priekšsēdētājs Vitens Povils Andriukaitis, latviešu žurnālisti uzdeva jautājumu arī par masveida iepirkšanās saistību ar referenduma balsojumu.
Amatpersonu atbilde bija lakoniska: «Tā ir tirgotāju privātā iniciatīva, kas valstī nav aizliegta. Referenduma informatīvās kampaņas organizētājiem ar iepirkšanās akciju nav nekāda sakara.» Nākamajā dienā pēc referenduma «melnā» humora cienītāji Viļņā secināja: «Alus un veļas pulveris mūs ieveda Eiropā.» Patlaban Lietuvā tas esot smieklīgākais joks.
Laukos dēsta kartupeļus
Referenduma pirmajā dienā vislielākās raizes politiķiem sagādājis īsti vasarīgais laiks. Braucienā no Latvijas robežas līdz pat Lietuvas austrumdaļas apgabala centram Utenai varēja pārliecināties, ka laucinieki rāmā mierā dēsta kartupeļus. Šī iemesla dēļ balsotāju aktivitāte bija visai zema. Latviešu grupas tulce – Rīgas lietuviešu vidusskolas direktora vietniece Loreta Juškaite – mierināja: «Lietuvieši ir zemnieku tauta. Mums nekas nevar būt svarīgāks par savu zemes pleķīti. Sestdien visi iestādīs kartupeļus, nomazgāsies, saposīsies un nākamajā rītā pirms Svētās Mises dosies uz vēlēšanu iecirkņiem.» Loretas prognoze izrādījās neticami precīza. Gandrīz tos pašus vārdus, komentējot referenduma norisi, 12. maijā preses brīfingā atkārtoja Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Ģedimins Kirkila.
Nopietni iemesli bažām
Savukārt V. P. Andriukaitis skaidroja: «Referenduma norises laiks tika izraudzīts pragmatisku apsvērumu dēļ. Ilggadēji novērojumi liecina, ka visi lauku darbi Lietuvā jau ir paveikti līdz 1. maijam. Diemžēl šogad pavasaris krietni vien novēlojās. Mēs analizējām arī citu valstu pieredzi, kurās vēlēšanām bija noteiktas divas, nevis viena diena. Jebkurā gadījumā pirmajā dienā vienmēr balso tā dēvētā pozitīvā rezerve, bet nākamajā, trauksmes vadīti, uz iecirkņiem dodas pārējie. Sabiedrībā ir jāuztur saspringums, ik pēc dažām stundām informējot par rezultātiem. Aktivitātes zemais procents uz elektorātu iedarbojas emocionāli, liekot ātrāk izšķirties par lēmuma pieņemšanu.»
Nedrošību par referenduma rezultātiem 10. maija vēlā vakarā preses konferencē latviešu žurnālistiem pauda arī Seima deputāte, bijusī Lietuvas premjerministre Kazimiera Danute Prunskiene. «Iedzīvotāju visstulbākā atriebība valdībai būtu atteikšanās piedalīties balsošanā,» viņa sacīja, komentējot sabiedrības vairāku grupu neapmierinātību ar sociālo situāciju valstī. Politiķe uzsvēra, ka līdzīgi simptomi jūtami arī Latvijā un Igaunijā, tāpēc pirmsreferenduma informatīvajā kampaņā būtu jāizvairās no vispārīgiem izklāstiem, bet ar vēlētājiem jārisina vienkārši, viegli saprotami dialogi. «Iedzīvotājiem nav jāsaka: jums būs daudz iespēju ES, bet ļoti konkrēti un precīzi ir jāizskaidro katra iespēja, izmantojot sadzīves terminoloģiju,» ieteica Kazimiera Danute Prunskiene.
Domā plašākās kategorijās
Vairākas stundas sekojot referenduma norisei Utenas rajona nomaļajā Vižonu ciemā, neviļus radās pārdomas par latviešu un lietuviešu atšķirīgo mentalitāti. «Latvietis gaužas, ka nevarēs ar vienu govi «ieiet Eiropā», bet lietuviešu zemnieks – vēl trūcīgāks – jau spēj domāt globāli,» secināja kāda kolēģe. Zemnieku saimniecību vidējā platība Lietuvā ir no trim līdz 15 hektāriem. Arī viņus nomoka tās pašas problēmas, kas latviešu lauksaimniekos rada īgnumu un neapmierinātību ar valdības politiku.
Pašvaldībā, kurā ir ap 2000 iedzīvotāju, balsošanas aktivitātes rādītāji 10. maija pusdienlaikā bija visai augsti. Jauna uzņēmēja Jolita ne mirkli nav šaubījusies par savu izvēli: «Es gribu, lai cilvēki nemīņātos uz vietas, neapraudātu sūro likteni, bet saņemtos un drosmīgi stātos grūtībām pretī. Es rēķinos, ka dzīve nekļūs vieglā- ka, taču mani iedvesmo perspektīvas, ko piedāvā iekļaušanās ES.»
Pie baznīcas sastapti vīri cienījamos gados, uzzinājuši, ka esam no Latvijas, burtiski iemirdzējās sirsnībā un centās mūs iedrošināt: «Sakiet savējiem, lai referendumā noteikti piedalās! Mēs vairs neceram uz lielākām pensijām, ērtībām un labklājību, bet domājam par bērniem un mazbērniem, kuriem nākotne Eiropā būs drošāka un iespējām bagātāka.»
Ticība Baltijas vienotībai
Saviļņojošs šķita brīdis, kad Seima vestibilā 11. maijā pulksten 22 Lietuvas Valsts prezidents Rolands Pakss un premjerministrs Aļģirds Brazausks paziņoja par referenduma slēgšanu un nosauca provizoriskos rezultātus. «Es lepojos ar savu tautu. Es lepojos ar valsti, kurā ir tik augsta pilsoniskā atbildība,» sacīja premjers. Vaicāts par to, kā Lietuvas referenduma rezultāti varētu ietekmēt balsojumu Latvijā un Igaunijā, A. Brazausks norādīja: «Lai kaimiņi mācās no mūsu kļūdām, lai analizē tās! Es ticu Baltijas un Eiropas vienotībai.»
Referenduma novērošanā piedalījās Valsts centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viņš konstatēja: «Lielu pārsteigumu man nebija, taču gribu akcentēt dažus faktorus. Lietuvā bija ļoti labi atrisināta transporta problēma, lai attālās vietās dzīvojošus vēlētājus nogādātu iecirkņos. Transporta nodrošinājums, tāpat kā ēku pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir pašvaldību kompetencē. Pozitīvi vērtēju arī iepriekšējās balsošanas iespēju, izmantojot pastu.»
Lietuvas iedzīvotāju aktivitāti lielā mērā veicināja arī katoļu baznīcas vienotā nostāja, par ko liecināja bīskapu konferences pieņemtais lēmums ES atbalstam. Reitingu tabulā baznīca stabili ieņem pirmo vietu.
***
Fakti
Lietuvā ir 3,4 miljoni iedzīvotāju.
Referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) noteiktais nepieciešamais balsotāju skaits bija 50 procentu valsts balsstiesīgo iedzīvotāju.
Pavisam nobalsoja 63,3 procenti iedzīvotāju.
No kopējā skaita 91 procents bija par ES.
***
FAKTi
Balsotāju aktivitātes rādītāji Latvijas pierobežas reģionos
Panevēžas rajons – 66,40 procenti;
Biržu rajons – 68,15 procenti;
Pakrojas rajons – 62,24 procenti;
Šauļu rajons – 61,38 procenti.
