Kārtējais nesankcionētais pieslēgums naftas vadam notika, visticamāk, 3. decembrī.
Kārtējais nesankcionētais pieslēgums naftas vadam notika, visticamāk, 3. decembrī.
Nākamajā rītā Jelgavas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Bauskas rajonā Valērijs Gabrāns saņēma pirmos tālruņa zvanus par Bardžūnu strauta piesārņojumu Brunavas pagastā.
Nav bijis precedenta
Šoreiz situācija ir sarežģītāka nekā parasti, jo naftas vada “urbums” atrodas citas valsts teritorijā – Biržu rajonā Lietuvā. Kad “Bauskas Dzīve” 4. decembra pēcpusdienā tikās ar Valēriju Gabrānu, Jelgavas reģionālā vides pārvalde jau bija sacēlusi trauksmi. Ar inspektoru nepārtraukti sazinājās arī naftas vada īpašnieki no SIA “LatRostrans” un firma “Latventeko”, kas ir uzņēmuma sadarbības partnere vides aizsardzības jautājumos. Visus nodarbināja viena doma – kā rīkoties situācijā, kam nav bijis precedenta? Latvijas vides stratēģijas pamatā ir princips – piesārņotājs maksā un novērš sekas, bet tas nedarbojas Lietuvas teritorijā. Pie abu valstu robežas beidzas arī SIA “LatRostrans” ietekmes zona.
Nav starpvalstu taktikas
Latvijas vides speciālisti par notikušo informēja Biržu rajona reģionālās vides pārvaldes kolēģus, bet to var traktēt vienīgi kā personiska rakstura informāciju. “Nav izstrādāta starpvalstu darbības taktika, lai varētu prasīt atbildību. Mēs nevaram aizsūtīt uz svešas valsts teritoriju mobilo pulku ar lāpstām, kas notikuma vietā lokalizētu piesārņojumu. Vienīgais, ko spējam izdarīt nekavējoties, ir novie tot filtrus Bardžūnu strautā, lai piesārņojums nesasniegtu Mēmeli. Taču nav zināms, kādi ir avārijas apmēri un cik ilgi naftas produkti turpinās plūst,” konstatē Valērijs Gabrāns. Tikpat ierobežota rīcības spēja ir arī uzņēmumam “Venteko”, uzskata projektu vadītājs Jānis Klimovičs.
Šis notikums liecina, ka starpvalstu sadarbībā vides aizsardzības jomā nav atrisināti pat elementāri jautājumi. Izrādās, ka Latvijai un Lietuvai ir daudz vienkāršāk realizēt globālus pārrobežu projektus, kuros abas valstis ir iesaistījušās. Starp citu, līdzīgas situācijas jau ir bijušas, piemēram, Daugavas piesārņojums, ko pirms vairākiem gadiem izraisīja kāda ražotne Baltkrievijā. Diemžēl šie “signāli” pārāk ātri tiek aizmirsti.
