Iepazinās Inta ar Valdi vienā no Rīgas kinoteātriem.
Iepazinās Inta ar Valdi vienā no Rīgas kinoteātriem
Katram no savas Latvijas malas braukušam vietas kinozālē uz filmu “Likteņa ironija 2” Intai un Valdim gadījās blakus.
Sekmīga, optimistiski domājoša uzņēmēja, tā tagad var raksturot Intu. Iepriekš vairāk nekā 20 gadu viņa strādājusi mājražotāju kombinātā, jo bērni dzima cits pēc cita – četras meitas un visbeidzot ilgi gaidītais dēls. Vairim vēl nebija divu gadu, kad tētis aizgāja pie krietni jaunākas sievietes. Kad Inta saņēmās lūgt bijušajam vīram naudu bērnu uzturam, viņš nākamajā dienā bijis klāt un iedevis – pa latam katram…
“Katrs cilvēks ir atsevišķa pasaule. Viņš dzīvo un jūt, domā un rīkojas, raugoties no savas pasaules, un tās dziļākā būtība vienmēr paliek apslēpta.
Tādēļ cilvēkiem izveidojas gandrīz nepārvaramas saskarsmes grūtības, rāšanās, spriedze, sadursmes.”
Fils Bosmans “Atver sirdi priekam”
“Toreiz noraudājos un apņēmos, darīšu jebko, lai mēs aizmirstu, kas ir trūkums. Tikko biju privatizējusi mazdārziņa zemi. To pārdevu un pēc mēneša atvēru savu pirmo veikaliņu. Pamazām tiku vaļā no parādiem, aizņēmos naudu bankā, paplašināju uzņēmumu, iestājos augstskolā, un man veicās,” stāsta Inta.
Pērn svinot ievākšanos jaunajā mājā reizē ar savu 50. dzimšanas dienu un augstskolas diploma iegūšanu, Inta visgarākās rozes saņēma no sava bijušā vīra. Viņš būtu gatavs atgriezties… Taču vēlreiz uzkāpt uz tā paša grābekļa Intai negribējās tāpēc, ka liktenis viņai bija sagatavojis citu.
Sola mīlēt
Kinoteātrī skatoties komēdiju, skatītāji daudz smējās. Pēc seansa, gaismai iedegoties, Valdis cieši palūkojās uz Intu. Divi brīvi cilvēki, kuriem jaunības neprāts pagājis, bet vecuma nespēks vēl aiz kalniem. Filmas noskaņās turpinot sarunu, viņi kavējās lielveikala kafejnīcā. Valdis palūdza Intai viņas tālruņa numuru, solot aicināt uz tikšanos.
Viņš bija valodā jestrs kurzemnieks: “Es i Valdišs no ventiņiem!” Agrāk gājis jūrā, tagad staigājot pa jumtiem, tos labojot. Divas reizes šķīries un labprātīgi ārstējies no alkoholisma. Jau otrajā tikšanās reizē kurzemnieks sacīja, ka Inta tam pa īstam iepatikusies. Valdišs gribēja jaunas, skaidras un skaistas attiecības.
Gadumiju viņš vēlējās sagaidīt kopā ar Intu, bet viņai bija ieplānots atpūtas brauciens ārpus Latvijas. Tā laikā ik dienu Intas mobilajā tālrunī pienāca mīlestību apliecinošas īsziņas no Valda.
Trešajā dienā pēc atgriešanās mājās Inta sagaidīja Valdi savā pagalmā. Viņš bija gatavs uz visu – pārvākties no Ventspils, mainīt darbu. Savam dzīvoklim viņš jau meklējot pircēju.
Ar prātu
Tik krasam pavērsienam mēnesi kopš iepazīšanās Inta īsti nebija gatava, taču tobrīd šķita, ka Valdišs ir gandrīz vai liktenis: “Ar sirdi vēl nebiju paguvusi Valdim pieķerties, bet ienāca prātā, ka kopā ar viņu varētu tā skaisti novecot.”
Valdis meklēja darbu, bet vēl bija jāsakārto lietas iepriekšējā dzīves un darba vietā. Vakaros viņš ieradās pie Intas noguris un atzina, ka pie viņas jūtas laimīgs. Sestdienā abi gatavojās braukt uz teātri, bet Valdim pirms izrādes bija jāsatiek draugs. Vieta līdzās Intai izrādē palika tukša, bet Valda tālrunis bija izslēgts.
Intai viņš piezvanīja svētdienas pusdienlaikā, atvainojās, ka vajadzējis palīdzēt draugam. Tāpēc nokavējis izrādi, bet biļetes bijušas pie Intas. Neilgi pirms pusnakts Valdis ieradies un bez taisnošanās pateicis, ka atbraucis pēc mantām. Mašīnā viņu gaidot draugs, kas, taisnību sakot, neesot vīrietis… Izrādījās, ka vienlaikus Valdišs tuvinājies ne tikai ar Intu vien. Ar vienu nedēļu pieticis, lai saprastu, ka pie Intas Valdišs būtu vien kalpa vietā. Viņa tik bagāta un lepna…
Tonakt, nevarēdama aizmigt, Inta atcerējās kaut kur lasītu teicienu: “Neviens nav tavu asaru vērts, bet tas, kurš ir, nekad neliks tev raudāt.
