APMAKSĀTA POLITISKĀ REKLĀMA NORMUNDS PĒTERKOPS dzimis 1961. gada 16. oktobrī, Rīgā Izglītība 1985. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti.
APMAKSĀTA POLITISKĀ REKLĀMA
NORMUNDS PĒTERKOPS
dzimis 1961. gada 16. oktobrī, Rīgā
Izglītība
1985. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti.
Darba pieredze
1995. – 1998. gads – 6. Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sekretārs;
1994. – 1995. gads – Rīgas Domes deputāts, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas valdes priekšsēdētājs;
1992. – 1994. gads – Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Īpašuma konversijas departamenta direktors;
1985. – 1992. gads – strādājis par matemātikas skolotāju.
Intereses
Latvijas cīņas federācijas viceprezidents, Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu organizāciju apvienības priekšsēdētājs, uzņēmēju kluba «Saime» prezidents.
Ģimene
Precējies, sieva Anita Pēterkopa strādā Rīgas 84. vidusskolā par mācību daļas vadītāju, bērni Linda un Rolands ir skolēni.
Latvijas Republikas Satversmē (konstitūcijā) viennozīmīgi ir pateikts, ka Latvijā valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tautas varu realizē Saeima. Saeimu ievēl pilntiesīgi Latvijas pilsoņi vispārīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Tas nozīmē, ka valsts vara pieder tautai jeb Latvijas pilsoņiem. Latvijas tauta ir Latvijas pilsoņu kopums.
Satversmes 64. pantā teikts, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā kārtībā. Satversmē ir noteikts, ka tauta savas tiesības var izmantot, piedaloties tautas nobalsošanā, var iesniegt likuma projektu, ja to paraksta viena desmitā daļa vēlētāju, un, protams, piedaloties Saeimas vēlēšanās, kā arī pašvaldību padomes (domes) vēlēšanās.
Satversme nosaka, kad tautas nobalsošana jārīko obligāti, un tas ir:
1. ja Saeima grozījusi Satversmes 1., 2., 3. vai 6. pantu
(1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.);
2. ja Valsts Prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu;
3. ja Saeima bez satura grozījumiem nav pieņēmusi ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likuma projektu.
Satversme nosaka arī to, kad un kas var ierosināt likumu nodot tautas nobalsošanai. Tas ir iespējams, ja Valsts Prezidents ir apturējis likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un šo divu mēnešu laikā ir saņemts ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju pieprasījums nodot apturēto likumu tautas nobalsošanai. Apturēt Saeimā pieņemto likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem var, ja šādu lēmumu ir pieņēmis pats Prezidents, bet tas ir obligāti jāizdara, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas deputātu.
Vai visi likumi var tikt nodoti tautas nobalsošanai?
Arī šajā jautājumā Satversme precīzi pasaka, ka tautas nobalsošanai nevar nodot valsts budžetu, likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.
Kad ir pieņemts tautas nobalsošanai nodots likums?
Ja Saeimas, pašvaldību domes (padomes) vēlēšanas ir notikušas un ir ievēlētas neatkarīgi no tā, cik vēlētāju ir piedalījušies attiecīgajās vēlēšanās, tad tautas nobalsošanai nodotais likums ir pieņemts, ja nobalsošanā piedalījusies vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balsojis par likuma pieņemšanu.
Precīza kārtība, kā sarīkojama parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai, kā tiek organizēta parakstu vākšana likuma ierosināšanai un kā tiek organizēta tautas nobalsošana, ir noteikta speciālā likumā «Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu».
Pilsoņu tiesības un pienākumi ir noteikti konstitucionālā likumā «Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi», un nekādā gadījumā pilsoņa tiesības un pienākumi nav tas pats, kas personas tiesības un pienākumi.
Latvijas pilsonība ir personas noturīga politiski tiesiska saikne ar Latvijas valsti un tās saturs ir pilsoņa un valsts savstarpēji saistītu tiesību un pienākumu kopums. Kā tauta kopumā, tā pilsonis individuāli piedalās valsts un sabiedrības lietu lemšanā tieši vai ar brīvu ievēlētu pārstāvju (deputātu) starpniecību.
Kā pilsonis realizē šīs tiesības?
Tieši – piedaloties vēlēšanās, ierosinot tautas nobalsošanu un piedaloties tajā, kā arī parakstoties par likuma ierosināšanu. Tās ir pilsoņa tiesības, protams, var tās neizmantot, bet pilsoņa pienākums ir aizsargāt valsts brīvību un neatkarību. Pilsonība – tas ir arī pienākums pret valsti, tautu un tā ir arī atbildība par valsti un par tautu. No tā, kā mēs šo pienākumu pildām, ir atkarīga mūsu valsts un tautas nākotne.
No šī gada 20. jūlija līdz 18. augustam notiek parakstu vākšana par tautas nobalsošanas ierosināšanu Pilsonības likuma grozījumiem.
Ja 30 dienu laikā šo ierosinājumu parakstīs viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo vēlētāju skaita, tad Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās tautas nobalsošanu.
Valsts Prezidentam bija jāaptur Pilsonības likuma grozījumu publicēšana uz diviem mēnešiem, jo to pieprasīja 36 Saeimas deputāti. Pieprasīja tāpēc, ka Saeimas pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā, neprasot latviešu valodas zināšanas, par Latvijas pilsoni atzīst nepilsoņa un bezvalstnieka bērnu, kas dzimis Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta, ja to vēlas viņa vecāki. Atkāpjoties no valodas zināšanu prasības jau bērniem, mēs attālināmies no integrētas sabiedrības. Tas var kļūt par precedentu, lai latviešu valodas zināšanas prasība netiktu attiecināta arī uz citām nepilsoņu grupām.
Valdību veidojošās frakcijas bija parakstījušas vienošanās protokolu, ka grozījumi Pilsonības likumā izskatāmi trijos lasījumos un saistāmi gan ar EDSO rekomendācijām par bērnu pilsonību, gan ar valodas zināšanām un lojalitātes prasībām. Neskatoties uz šo vienošanos, «Latvijas ceļa» frakcijas deputāti kopā ar valdībai opozīcijā esošiem Demokrātiskās partijas «Saimnieks», Tautas saskaņas un sociālistu deputātiem no spēka pozīcijām noraidīja prasību – valsts valodas zināšanas.
Ja tautas priekšstāvji nevar vienoties par grozījumiem, kas būtu pieņemami deputātu vairākumam, ja par šiem grozījumiem nobalso tikai 49 deputāti, kas nav Saeimas vairākums, tad tas neatspoguļo sabiedrības vairākuma viedokli, un ja grozījumi skar tautas varu, tad par šāda likuma pieņemšanu jālemj tautai.
Nākotnē tautas nobalsošana būs jārīko, lai pieņemtu lēmumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tieši tāpēc tautas nobalsošana par Pilsonības likuma grozījumiem būs solis uz priekšu (nevis kā daudzviet presē minētie divi soļi atpakaļ), jo netiešā veidā parādīs tautas viedokli par ES.
Es iestājos par tautas nobalsošanu un aicinu katru pilsoni izmantot savas tiesības.
NORMUNDS PĒTERKOPS,
6. Saeimas deputāts,«TB/LNNK»
