Kādu vakaru piezvanīja Jānis un satraukts teica, ka bijis Babītes kanālā ķert līņus. Sākumā nekas dižs neesot bijis, mazās raudiņas un rudulīši nepārtraukti ķeksējuši no āķa mīklu.
Kādu vakaru piezvanīja Jānis un satraukts teica, ka bijis Babītes kanālā ķert līņus.
Sākumā nekas dižs neesot bijis, mazās raudiņas un rudulīši nepārtraukti ķeksējuši no āķa mīklu. Ap pusnakti noskaņojums uzlabojies, jo par ēsmu sākuši interesēties ap puskilogramu smagi brekši, bet agri no rīta – arī līņi. Cope gan bijusi retāka, toties zivis lielākas. Pēc divām dienām sarunājām doties uz to pašu vietu Babītes kanālā.
Bez ēsmas uz veiksmi neceriet
Līni var uzskatīt par slinku zivi, jo tas maz ceļo, vienīgi pavasarī aktivizējas, jo jāmeklē barība. Uzmanīgam makšķerniekam līnis pats pateiks, kur atrodas. Meklējot barību, tas izlaiž gaisa burbulīšus, kas līdzinās ķēdītei, jo pakāpeniski ceļas ūdens virspusē. Līni var uzskatīt par visēdāju, tas neatsakās no maizes vai mīklas lodītes, labprāt nogaršo žirgtas sliekas. Ja tiek izmantota gruntsmakšķere, tad ideālākā ēsma ir naktstārpi. Makšķerēšana bez iebarojamās ēsmas ir veltīga, jo vairāk nekā vienu divus līņus izvilkt neizdosies.
Labus panākumus esmu guvis ar iebarojamo ēsmu, kuru nosaucu par magnoliju. Pamatā ir kviešu graudi vai to milti, kā arī prjaņiki. Tie gan iepriekš ir jāsaberž. Šīm sastāvdaļām jābūt vienādās proporcijās. Nākamā sastāvdaļa ir kaltēta un rīvēta maize. Daudzi uzskata, ka labāka ir baltmaize (krāsas dēļ), savukārt citi domā, ka ieteicamāka ir rupjmaize (smaržas un garšas dēļ). Ņemiet abas un nebūsit kļūdījušies. Pēc tam pievienojiet cukura melasi, ko var iegādāties copmaņu piederumu veikalos. Melasi pievieno pēdējo, jo tā ir lipīga. Jebkuru iebarojamo ēsmu var padarīt efektīvāku, ja tai pieliek baltos mušu kāpurus, sliekas vai sasmalcinātus naktstārpus.
Vasarā labus panākumus var gūt, līņus iebarojot ar biezpienu. Iesaku izmantot svaigu un nesālītu, tas būs patīkamāks gan līnim, gan makšķerniekam. Parasti biezpienu ievietoju marles maisiņā, lai zivis to zīž. Līņi šo smaržu sajūt pa gabalu. Ja tur klāt pieliksit anīsu vai vanilīnu, tad tas līnim būs kā kaķim baldriāns. Parasti līdzi ņemu aptuveni trīs kilogramus iebarojamās ēsmas.
Galvenais – gara antena
Līņu makšķere īpaši neatšķiras, pilnīgi pietiek, ja tiks izmantots četrus metrus garš kāts. Spolei jābūt ar pareizi noregulētu bremzi. Šīs zivis parasti copē ar pludiņa makšķeri, jo to iespējams precīzāk iemest iebarotajā vietā. Lietojot gruntsmakšķeri, līni jau var uzskatīt par gadījuma zivi, jo grūti iemest iebarotajā vietā.
Pamatauklu parasti izvēlos 0,25 – 0,27 mm diametrā, bet pavadiņas gan ieteicamas no pītās auklas, lai līnis ar biezajām lūpām nesajūt. Pavadiņām jābūt 15 – 30 cm garām, tā kā tiek izmantota pītā aukla, tad pilnīgi pietiek 0,10 – 0,12 mm diametrā.
Kuru pludiņu labāk izmantot – slīdošo vai parasto stacionāro? Populārākais jautājums, kad saruna ir par līņiem. Manuprāt, nav lielas nozīmes, kādu pludiņu izmantosit, galvenais, lai tam būtu gara antena, lai varētu tālu iemest ūdenī un būtu labi saredzams. Parasti izraugos pludiņus, kuru celtspēja ir no viena līdz četriem gramiem. Visu iebarojamo ēsmu mest ūdenī būtu neprāts, tāpēc tā sadalāma vairākiem metieniem.
Nerakstīts likums
Copmanim jāiegaumē kāds nerakstīts likums. Ja makšķerē ar baltajiem gaļas tārpiņiem vai ar augu valsts ēsmu, tad piecirtienam jābūt straujam. Kad par ēsmu izmanto sliekas vai naktstārpus, ar ieciršanu steigties nevajag, jo līnis to ņem lēni, it kā nogaršojot. Piecirst vajag tajā brīdī, kad pludiņš slīd prom vai arī lēni iegrimst. Tas nozīmē, ka zivs briesmas nejūt un ēsmu var mierīgi norīt.
Presē ir dati, ka līnis var sasniegt pat sešu kilogramu svaru. Es domāju, ka Latvijas rekords 2,5 kg jau ir krietns makans. Sešus kilogramus smags līnis sastopams kaut kur ārzemēs vai arī tas ir speciāli audzēts, taču dabiskās ūdenskrātuvēs diezin vai šāds kustonis izaugtu.
