Īrisa Korčagina jau vairāk nekā 20 gadus ir Iecavas vidusskolas sporta skolotāja. Par pagājušo nedēļu viņa teic, ka nekas nav spilgtāks par ārkārtas situāciju, jo jāmācās dzīvot citādi.
Kaut arī skolās brīvdienu nedēļa, pedagoģe aktīvi sekojusi jaunākajai informācijai: «Domāju, kā labāk sporta stundas organizēt attālināti. Komunicēju ar kolēģēm internetā, kopā ar sākumskolas un mūzikas skolotājām veidojam darba lapas. Smeļos ierosmi no programmas «Skolas soma», ministrijas un daudzajiem materiāliem, ko pašlaik iesaka.»
Notikusi arī aktīva domu apmaiņa ar kolēģēm – sporta skolotājām Ventspilī, jo tā ir Īrisas mīļā, dzimtā pilsēta, kur daudz draugu un paziņu.
Skolotājai padomā ierakstīt vingrojumus un nosūtīt tos skolēniem, tiek meklētas spēles, ko bērni varētu veikt paši vai kopā ar vecākiem. Noteikti tiks apgūti jautājumi par veselību, drošību un pastaigu nepieciešamību svaigā gaisā. Sportiskās aktivitātes nav tikai nodarbības sporta zālē vai stadionā, tās var veikt individuāli, galvenais – svaigā gaisā.
Skolotāja Īrisa Korčagina stāsta: «Katra nedēļas diena ir citāda, bet viens ieradums man ir nemainīgs – tas ir ikrīta skrējiens līdz dzirnavām un atpakaļ. Šī gada siltajā ziemā varēju skriet katru rītu. Uz veikalu ejot, jau iepriekš izveidoju sarakstu, lai nekas neaizmirstos. Veikalu apmeklēju pāris reizes nedēļā. Parasti nedēļu nogalēs viesojos pie bērniem Rīgā, bet tagad komunicējam tikai pa telefonu.
Mūzikas pavadībā biežāk kā parasti mazgāju mājās grīdu. Aizeju arī līdz dārzam, lai papriecātos par dabas atmodu. Manas mīlules – kaķene Bille, Bella un Baltīte – nu ir ļoti pārsteigtas, ka vienmēr esmu mājās.»
Darbu steigā parasti pietrūkstot laika grāmatu lasīšanai un mūzikas baudīšanai, tagad gan šķietot pavisam neparasti un savādi, ka nekur nav jāsteidzas.
