Iecavas novada zemnieku saimniecības «Vaiči» saimnieku Ingas un Aleksandra Paškeviču nodarbe – aitkopība – iet plašumā. Pašlaik vairojas aitu mātes, ganāmpulkā jau ir ap 70 aitu kopā ar jēriem.
Iecavas novada zemnieku saimniecības (z/s) “Vaiči” saimnieku Ingas un Aleksandra Paškeviču nodarbe – aitkopība – iet plašumā. Pašlaik vairojas aitu mātes, ganāmpulkā jau ir ap 70 aitu kopā ar jēriem.
Pamatīgs studiju gads
Pagājušā gada jūlijā bija 35 aitas ar jēriem. Lauksaimnieki ar šo lopkopības veidu nodarbojas jau trešo gadu. “Neteikšu, ka slikti klājas. Ir daži plusi, daži mīnusi. Daudz jāmācās gan no savām, gan citu kļūdām. Aizvadītā sezona ir bijusi īsts mācību gads. Beidzu kursus un ieguvu aitu pārraudzes sertifikātu,” stāsta saimniece. Turklāt viņa iestājās Aitkopības asociācijā. Kopā ar kolēģiem – aitu un kazu audzētājiem – iecavniece devās Dobeles lauku konsultāciju biroja (LKB) rīkotā pieredzes apmaiņas braucienā uz Vācijas pilsētu Leipcigu. Tur notika vērienīga aitkopības izstāde, turklāt mūsu lopkopji apskatīja saimniecības. Iecavnieci pārsteidza slaucamo aitu ferma. Tās Vācijā esot izplatītas. Aitu piens, sieri u. c. produkti bijuši ļoti garšīgi. Dobeles LKB vadītāja Aija Žideņa precizē, ka brauciens ilga no 3. līdz 8. maijam. Tajā piedalījās 29 lauksaimnieki.
Aitkope noderīgu informāciju guva arī šīs vasaras pieredzes apmaiņas braucienā uz Kurzemi. Jelgavas rajona Platonē praktiķi apskatīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību saimniecību. Vēl pabūts Kuldīgas rajona Vārmē, Saldus pilsētā un rajonā – Zvārdē u. c. “Jo vairāk redz, jo vairāk saprot, kas jādara,” noteic Inga Paškeviča.
Centīgais Raganas teķis
Šovasar Paškevičiem nepaveicās ar siena vākšanu, jo pēdējā brīdī ilgstoši sāka līt. Nācās barību pirkt. Peļņu nes vismaz 50 aitu māšu liels ganāmpulks, uzskata iecavniece. Šo skaitu zemnieki bija paredzējuši sasniegt nākamgad. Mērķi mazliet attālina jēru dzimšana. Kamēr aitu mātes vairojas, atražošana ir maza. Avis atnesas pavasaros, taču šogad tas notiek arī pašlaik – rudenī. Par to pacenties jaunais šķirnes teķis no Rīgas rajona Raganas. Aunus aitkopji regulāri pērk jaunus, jo jāievēro, lai nebūtu radniecības.
Tā kā uz strādniekiem nevarot paļauties, I. Paškeviča aitu ganāmpulku grasās palielināt tik lielu, cik pati spēs pieskatīt. “Vaičos” tur Latvijas tumšgalves šķirnes aitas un bezšķirnes lopiņus.
Elektriskais gans nebiedē
Tā kā pašlaik vēl nav sasniegts peļņu nesošais 50 aitu māšu skaits, Paškeviči aitkopību uztur ar citiem iztikas avotiem, piemēram, dārzeņkopību. Nauda jāiegulda aploka žoga uzstādīšanā, aprīkojuma iegādē, medicīniskajā profilaksē. Zemnieki jau pārliecinājušies, ka latu sēta neder, būs jāliek siets. Arī elektrisko ganu biezā kažoka īpašnieces tikai pusi vasaras respektē, proti, līdz ataug vilna.
Kamēr nerodas infekcijas, medicīniskā profilakse neesot dārga. “Iespējams, tāpēc, ka nav liels ganāmpulks. Turklāt es pati daudz ko spēju – potēt un citus apkopes darbus,” teic saimniece. Viņa sadarbojas ar veterinārārsti Ilzi Dobeli. “Profilaksei ir liela nozīme. Jēri un aitu mātes jāapstrādā ar selēna preparātiem. Dzīvnieki jāattārpo, viņiem jādod minerālvielas. Turklāt, lai ganāmpulkā neielaistu slimības, jaunie vaislas materiāli laboratoriski jāizmeklē,” uzsver Ilze Dobele.
Ganāmpulks mitinās bijušajā kolhoza kūtī, kurā savulaik turēja trīsdesmit govju. Pērn aitkopji plānoja rekonstruēt dzirdinātavas, tomēr līdz tam nav tikuši. Tā kā pēdējā gada laikā gūta liela pieredze, viņi grib to organizēt citādāk.
Labāk kalkulēt pašiem
Pašlaik Paškeviči naudu no aitkopības gūst, pārdodot liekos aunus gaļā. Diemžēl ar vilnu nopelnīt izdodas ļoti minimāli. Tāpat kā pērn, kilograms nemazgātas vilnas maksā tikai ap 50 santīmiem. Tā neesot izdevīga cena. Baldonē ir ģērētava, taču aitādas izdevīgi nodot tikai vairumā.
Pērn z/s “Vaiči” saņēma valsts subsīdijas – sešus latus par aitu māti. Šogad laikam summa par pusi mazāka, pieļauj saimniece un rezumē – atbalsts ir minimāls. Šķirnes ganāmpulkiem situācija ir cita, tomēr arī tiem finansējums samazinoties. Strādāt, cerot uz valsts un Eiropas atbalstu, nav reāli, labāk kalkulēt pašiem, rezumē I. Paškeviča.
Tā kā līdz Paškeviču mājām “Kraukļi” nav telefonsakaru līnijas, Paškeviči abonējuši akciju sabiedrības “Telekom Baltija” “Triatel” bezvadu internetu. “Sākumā likās dārgi, tomēr kvalitāte tam atbilst,” atzīst I. Paškeviča. Viņa pārliecinājusies, ka izdevīgāka ir abonentmaksa nekā norēķināties par patērētajām minūtēm.
Bauskas rajonā ir ļoti maz aitu ganāmpulku. “Vietās, kur audzē graudus, šis lopkopības veids nav izdevīgs. Taču mums jau arī apkārt ir daudz aizaugušas zemes. Acīmredzot cilvēkiem izdevīgāk īpašumu pārdot par labu cenu nekā kaut ko audzēt vai braukt peļņā uz Rīgu,” pārdomās dalās zemniece. Paškeviču darbu pozitīvi vērtē veterinārārste I. Dobele: “Cilvēki nepamet dzīvi laukos, strādā un iegulda.”
