Ātri ir aizritējusi jaunā mācību gada pirmā nedēļa. Tikpat ātri paskrējusi arī vasara. Taču, tai beidzoties, nebeidzas dzīve. Tieši pretēji – tā tikai sākas.
Rundāles novada pedagogu konferencē no Latvijas Universitātes pasniedzējas Sandras Pallo-Enikas dzirdēju šādus vārdus: «1. sep-
tembris ir būtiskāks par 1. janvāri, jo janvārī mēs atskatāmies uz aizgājušo gadu, bet septembrī ar lielu apņēmību veramies uz priekšu.»
Pašlaik interneta tīmekļos redzu jauniešu «čīkstēšanu» par mācību atsākšanos. Tad atceros pasniedzējas teikto. Aizvakar
braucu uz darbu un radio dzirdēju noderīgu atziņu – cilvēks, iemācoties jebko jaunu, piepilda sevi ar laimes hormoniem.
Es neesmu vairs ne skolniece, ne studente, kurai ikdienā jāsaskaras ar obligāto nepieciešamību uzņemt aizvien jaunu informāciju un zināšanas. Nedomāju sērot, ka mans skolas laiks jeb tautā dēvētais labākais posms cilvēka dzīvē ir beidzies. Izmantoju šo jauno sākumu kā atskaites punktu, lai vēlreiz ieskatītos savā jaunā gada apņemšanos sarakstā un sāktu izsvītrot mierā atstātos darbus. Rudens mēnešiem taču nav jākļūst par vējā izmestu laiku.
Priecājos, ka ar septembri atsākas mēģinājumi tautas deju ansamblī «Jandāls», tos regulāri apmeklēšu. Līdz ar jauno sezonu, noteikti nāks jauni iespaidi, piedzīvojumi un izaicinājumi. Tāpat jāvelk ārā lasāmo grāmatu saraksts, pie pirmās izdevības jādodas uz bibliotēku. Mājās iegādātajai šujmašīnai klāt nopirkta pamācību un ideju rokasgrāmata. Garajos vakaros varēšu īstenot savas radošās izpausmes un pie viena iemācīties ko jaunu.
Septembris ir dots, lai apzinātos, ka līdz janvārim ir palikuši vien daži mēneši. Lietderīgi un ar pozitīvu enerģiju ir jāpiepilda ik diena.
