Labs laiks un zivju aktivitātes maijā rosina makšķerniekus doties uz copi. Šomēnes beidz nārstot daudzu sugu zivis, taču to turpina brekši, sapali, ālanti, raudas un karūsas.
Labs laiks un zivju aktivitātes maijā rosina makšķerniekus doties uz copi. Šomēnes beidz nārstot daudzu sugu zivis, taču to turpina brekši, sapali, ālanti, raudas un karūsas. Nārstam gatavojas karpas (sazāni), pliči, ruduļi un zandarti.
Pēc nārsta lielākā daļa zivju, izmantojot palu ūdeņus, dodas uz dziļākām upēm un ezeriem. Maijvaboļu kāpuru izlidošanas laiks sakrīt ar pirmsnārsta barošanos sapaliem, pličiem, salatēm, brekšiem, raudām. Sasildījušās seklajos ūdeņos, zivis kļūst kustīgākas. Ja makšķerniekam izdosies noteikt barošanās sākumu, tad bez pūlēm varēs gūt labus salates (meža vimbas) un līdaku lomus jebkurā dziļumā. Arī vizuļu mānekļu izvēlē tās nav kaprīzas.
Maijā sākas intensīva karūsu cope. Gandrīz visu mēnesi šīs zvīņaines ķeras uz odu kāpuriem, sliekām, baltajiem gaļas kāpuriem. Copējot karūsas, var tikt arī pie līņiem.
Ar pludiņmakšķeri labi ķeras pliči, ruduļi, raudas un grunduļi.
Maijā pirms došanās vasaras guļā barošanos pārtrauc vēdzeles. Tomēr tās dažkārt vēl interesējas par gruntsmakšķeru āķiem, ja uz tiem uzsprausti naktstārpi vai zivs gabaliņš.
