Pēc amerikāņu rakstnieka iepriekšējā romāna “Stundas” triumfālajiem panākumiem lasītājs gaida kaut ko līdzvērtīgu.
Pēc amerikāņu rakstnieka iepriekšējā romāna “Stundas” triumfālajiem panākumiem lasītājs gaida kaut ko līdzvērtīgu. Tāpēc, vērtējot otru latviski tulkotu darbu, sākumā rodas grūti definējama izjūta – it kā vilšanās. Taču romāns “atveras” lēni un pamazām.
Tepat vien viņi ir – Kaningema eksaltētie varoņi, kuri nodarbināti ar identitātes meklējumiem. Viņu dzīvē viss ir plūstošs un nekonkrēts, pat piederība noteiktam dzimumam un ar to saistītie uzvedības modeļi. Viņi tiecas pēc draudzības un sapratnes, taču aizvien dziļāk ieslēdzas savos vientulības sprostos.