Luterāņu mācītājs Viesturs Vāvere gan apgalvo, ka ir sevī vērsta persona. Tomēr saruna ar viņu liecināja, ka garīdznieks ir atvērts, gatavs pārmaiņām un elastīgi domājošs.
Luterāņu mācītājs Viesturs Vāvere gan apgalvo, ka ir sevī vērsta persona. Tomēr saruna ar viņu liecināja, ka garīdznieks ir atvērts, gatavs pārmaiņām un elastīgi domājošs.
Mācītājam ir svešs dogmatisks un šaurs skatījums, kas rada mākslīgas robežas starp laicīgo un gara dzīvi.
Atgriežas senču dzimtenē
Vecumnieku iedzīvotājiem draudzes mācītājs ir kļuvis par savējo. Vāveru ģimene pagasta centrā iegādājusies nelielu īpašumu un pārcēlusies no Rīgas uz laukiem. Vai izvēle ir saistīta ar bēgšanu no kņadas? Mācītājs šo faktoru neizslēdz, taču piemetina: “Esmu atgriezies savu senču dzimtajā pusē. Mans vecaistēvs bija mācītājmuižas rentnieks un mācītāja kučieris. Bērnībā pie vecvecākiem pavadīju vesaras. Vecmāmiņa bija piena vedēja. Mani spilgtākie bērna gadu piedzīvojumi saistās ar braukšanu zirga pajūgā, kad vecāmāte vadāja piena kannas. Vecvecāki ir guldīti pagasta centra vecajos kapos.”
Saikne ar Rīgu nav zaudēta. To nosaka amata pienākumi, nepieciešamība pēc jaunas informācijas un pētnieciskais darbs. Viesturs Vāvere ir aizrāvies ar Vecumnieku pagasta vēsturi un daudz laika pavada arhīvos. Mācītājs uzskata, ka esošā informācija ir nepilnīga, tādēļ tiek meklēti jauni fakti un liecības par Vecumnieku pagasta senatni.
Ārpus Rīgas klājas grūtāk
Mūsdienās baznīca vairs nevar uzrunāt cilvēkus ar novecojušām metodēm, uzskata Viesturs Vāvere. Luterāņu draudžu skaits Latvijā samazinās. Droši vien tāpat notiek arī citās konfesijās. Kristīgās baznīcas reitings visā pasaulē ir pazeminājies, ko veicinājuši ar homoseksuālismu saistīti skandāli un fakts, ka baznīca kļuvusi par moralizējošu institūciju. Tā šausta cilvēkus, mēra viņu ticību, nevis uzklausa un sniedz mierinājumu.
Viestura Vāveres ilggadējā pastorālā pieredze ļauj saskatīt milzīgo atšķirību starp Rīgas un lauku draudzēm. Viņš spriež: “Rīgas draudzēm pieder īpašumi, ko iznomājot tiek iegūti līdzekļi attīstībai. Tāpēc rodas iespēja algot speciālistus, kuri strādā ar dažādām draudzes locekļu grupām, organizējot aktivitātes bērniem, jauniešiem, paplašinot draudzes darbības jomas. Mums tādu līdzekļu nav, taču es neuzdrīkstos lūgt kādu nākt un strādāt bez atlīdzības, jo laiks ir pārāk dārgs.
Īpašumi pieder arī lauku draudzēm, bet vislielākā problēma ir to apsaimniekošana. Nereti īpašumi kļūst par slogu, jo laukos baznīcu zeme nevienam nav vajadzīga. Arī Vecumnieku draudzei pieder vairāki hektāri, kas netiek apsaimniekoti. Lauku baznīcām nekad nebūs tādas naudas, lai atjaunotu arī piederošās ēkas. Tāpēc ir jāmeklē citi veidi, kā šīs problēmas risināt.”
Izstrādās vairākus projektus
Sadarbībā ar Vecumnieku pagasta padomi Daira un Viesturs Vāveres gatavo vairākus projektus, lai tiktu pie “Eiropas naudas”. Projekts “Vecumnieku kopienas nams” paredz draudzes īpašuma – Sarkanās skolas – rekonstrukciju. Tiks paplašināts pagasta vēstures muzejs, iekārtots moderns informācijas centrs. Ēkas otrajā stāvā būs pagasta jauniešu interešu centrs, daudzfunkcionāla sporta halle, ko varēs izmantot arī koncertiem un izstādēm. Mācītājs ir gandarīts par vietējās pašvaldības attieksmi, jo pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis ir atzinīgi novērtējis ieceri un piedāvājis pašvaldības atbalstu projekta izstrādē. Viesturs Vāvere teic, ka paralēli tiks gatavoti vairāki projekti, jo draudzes namam vispirms ir nepieciešams kapitālais remonts.
Pagaidām Sarkanā skola tiek izmantota daļēji. Draudzes namā regulāri notiek katoļu dievkalpojumi, ko vada Skaistkalnes paulīniešu ordeņa tēvi. Ar viņiem Viesturam Vāverem ir izveidojusies laba sadarbība. Drīzumā katoļu dievkalpojumus varēs noturēt Vecumnieku luterāņu baznīcā.
Latvieši ir dabas bērni
Iztaujāts par Lieldienu izjūtām, garīdznieks secina: “Latviešiem, tostarp arī man, nepiemīt klasiski kristīga izpratne par Lieldienām. Īpašs pārdzīvojums man rodas Ziemassvētkos, bet Kristus augšāmcelšanās man vairāk saistās ar dabas atmodas ritiem, kad saasinās dzīvības jēdziena uztvere, sirdī ielīst spēks. Pēc garās ziemas visi esam ārkārtīgi noguruši un izsīkuši, bet tad nāk Lielā diena – dzīva, spirdzinoša. Interesanti, ka lauku sievas, kuras nav izlasījušas nevienu teoloģiska satura grāmatu, izjūtas spēj formulēt apbrīnojami precīzos vārdos tāpēc, ka dzīvo saskaņā ar dievišķo likumu. Man patīk pavasarī strādāt dārzā. Tad “ieeju” sevī, klausos, kā pumpuri riešas, atklājot Dieva vareno spēku.
Mūsdienu cilvēki ir aizmirsuši zīmju un simbolu valodu. Ne velti senās Ķīnas filosofs Konfūcijs ir teicis: “Pasaulē visu nosaka zīmes un simboli, nevis vārdi un likumi.”” Arī Lieldienu izjūtu atklāšanā vārdi ir bezspēcīgi, jo mistēriju taču nevar izstāstīt.
***
Uzziņai
– Viesturs Vāvere ir mācījies Lauksaimniecības universitātes Veterinārijas fakultātē, strādājis par veterinārārstu.
– Absolvējis Teoloģijas semināru un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti.
– 1994. gadā ordinēts mācītāja amatā.
– Kalpojis par Madonas iecirkņa prāvestu, bijis mācītājs Cēsu, Kuldīgas, Liepājas luterāņu draudzēs.
– No 2001. gada ir Vecumnieku luterāņu draudzes mācītājs. Kalpo arī Doles–Ķekavas un Valles draudzēs.
– Ģimene: sieva Daira – Vecumnieku pagasta padomes projektu vadītāja – un meita Katrīne Anastasija, kurai ir trīs gadi.
– No 2003. gada Vāveru ģimene Vecumniekos dzīvo pastāvīgi.
