Vēlos oponēt žurnālista Viļņa Auzāna teiktajam 6. janvāra avīzes 2. lappusē publicētajā rakstā «Iet postā tautas tradīcija».
Varu piekrist tikai daļēji. Taisnība, kapsētās arvien vairāk sāk parādīties mākslīgie ziedi, kā raksta V. Auzāns, nedabiski košos toņos. Taču kliedzošā bezgaumība nav šo puķu krāsu spilgtumā, tā ir kopēja gaumes lieta.
Ļoti bieži esmu pārsteigta par šo ziedu līdzību dabā sastopamajiem. Manuprāt, vainojama mūsu sociālekonomiskā situācija. Jaunie cilvēki valsti atstāj labākas dzīves meklējumos. Palikušie vecīši nav spējīgi ne izstaigāt, ne izbraukāt līdz vairāku kilometru tālajiem kapiem. Turklāt nepietiek puķītes tikai iestādīt, tās regulāri jālaista un jākopj.
Daļa jaunmodīgo sektu un draudžu vadītāju uzsver, ka ar mirušajiem un viņu atdusas vietām nav ko krāmēties. Daudzi jaunieši uzskata, ka kapsētas vispār ir liekas. Viņu viedoklis: nelaiķis ir jāsadedzina, un pelni jāizsēj pa vējam.
Mēs laužam šķēpus par kapsētām, bet, ja mūsu valstī nemainīsies nekas uz labu un jaunieši brauks un paliks ārzemēs, tad nebūs ne tikai kapu kopēju, bet arī to, kas apglabās dzimtenē palikušos tuviniekus.
To, ka uz kapiem nes mākslīgos ziedus, es atbalstu, nu jau divus gadus to daru pati. Daru tādēļ, ka gadi un smagie darbi darījuši savu un nekas vairs nav labojams… Uzskatu, ka šādā situācijā gaumīgi izvēlēti mākslīgie ziedi, kas nopērkami visos toņos un veidos, ir pat ļoti laba alternatīva grieztajiem, kuri vāzēs stāv tikai pāris dienu.
