AIGARS ĀBOLS apkopj 100 hektāru zemes Mežotnes pagastā, viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Bauska.
AIGARS ĀBOLS apkopj 100 hektāru zemes Mežotnes pagastā, viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Bauska.
– Esmu profesionāls mežsaimnieks, bet šo nodarbi apvienoju ar zemes kopšanu. Ziemā, kad laukos ir klusais periods, organizēju meža izstrādi, bet pavasarī un vasarā galvenie pūliņi veltīti laukiem. Pagājušajā nedēļā izdevās sastrādāt augsni un iesēt 40 hektāru rapšu. Noslēdzu līgumus ar «Kesko agro», kas jau tagad nosauc lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenas. Tas ļauj justies stabilāk, rēķināt izdevumus un ieņēmumus. Cenšos gādāt sertificētu sēklu, lai saņemtu hektārmaksājumus. Lauku darbus esmu saskaņojis ar mežotnieku Vismaņu ģimeni.
Pagājušajā nedēļā savā zemnieku sētā «Rūnas» veidoju dīķi. Ir mums tāda zema vieta, kur neko nevar izaudzēt. Domāju, šeit izdosies pavairot zivis. Ar radu palīdzību plānoju būvēt guļbaļķu pirtiņu. Laukos tai ir jābūt.
Ne tikai darbs, arī vaļasprieki man saistīti ar sezonām. Aprīlī sākās stenda šaušana, bet medības atliktas līdz rudenim. Jāatzīstas, medībās galvenais nav ieguvums, man patīk izjust un baudīt dabu. Šajā pavasarī nošāvu divas slokas un atdevu draugam.
Pagājusī bija hokeja nedēļa. Kā lai nebūtu līdzjutēju vidū, ja arī pats spēlēju Rīgas Domes autobāzes komandā. Paguvu pēdējās piecas minūtes televīzijā redzēt, kā Latvijas izlase pasaules čempionātā pieveic Baltkrieviju. «Nervi čupā» ir tādās reizēs, kad mūsējie zaudē. Tā tas bija sestdien cīņā ar Šveici. Sportā kā jau sportā – rezultāts nekad nav precīzi paredzams. Pats ne reizi vien to esmu izbaudījis stenda šaušanā. Pirmais treneris šaušanā bija mūžībā aizgājušais Valdis Linde. Viņš saskatīja manī dotības, un tā kopš skolas gadiem «šaudos». Arī tēvs vienmēr «vilcis» pie sporta, un bez tā es nevaru iztikt.
