Gleznotāja novadnieka Arnolda Nulīša 120. jubilejas atceres sarīkojums un viņa darbu ekspresizstāde pagājušajā nedēļā notika Bauskas kultūras centrā.
Pasākumu rīkoja Bauskas Centrālās bibliotēkas (CB) speciāliste Laimdota Ozoliņa sadarbībā ar kolēģēm, māk-
slinieka radiniekiem Imantu Nulīti, Ingu Krolli, baušķenieku Antipinu ģimeni, Bauskas muzeju un Bauskas Valsts ģimnāziju.
Piedāvā darbus eksponēšanai
Ekspresizstādē 23. novembrī tika eksponēti plašai publikai nezināmi A. Nulīša daiļrades vēlīnā posma darbi no Bauskas Valsts ģimnāzijas kolekcijas, kā arī gleznas, kas tapušas periodā līdz 1940. gadam. Luterāņu mācītāja Gustava Tursa portrets pieder Bauskas luterāņu draudzei, viena glezna – Astrīdai Antipinai, vēl viena – Imantam Nulītim, bet divas – ķekavniekam Indulim Šķibelim. Apmeklētāju īpašu uzmanību saistīja portrets «Irēne», kurā gleznotājs iemūžinājis Irēni Zeidaku – savu 17 gadu veco Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkni. A. Nulītis līdz padomju okupācijai ģimnāzijā strādāja par zīmēšanas skolotāju.
Tematiskās pēcpusdienas gatavošanas periodā bija vairāki negaidīti atklājumi. «Bauskas Dzīvē» publicētajam lūgumam noskaidrot portretā attēloto meiteni atsaucās Astrīda Antipina. Viņa pavēstīja, ka gleznā ir redzama viņas mamma Irēne Zeidaka.
Muzejs nopērk portretu
Antipinu ģimene ļoti ilgi bija meklējusi portreta oriģinālu un jau atmetusi cerības to atrast. Nesen portretu «Irēne» no bijušās īpašnieces atpirka Bauskas muzejs. Līdz šim muzeja krājumā glabājās tikai viens novadnieka darbs – 1939. gadā gleznotā ainava «Jaunā Bauska». Muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode stāsta: «Mēs nolēmām izgatavot augstvērtīgu portreta kopiju un to uzdāvināt Irēnes meitai Astrīdai Antipinai. Jau esam sākuši sarunas ar jauno restauratori un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju Līgu Jansoni. Vēl studējot Mākslas akadēmijā, Līga restaurēja Jaunsaules luterāņu baznīcas altārgleznu, bet šogad viņa piedalījās Lestenes baznīcas iekārtas atjaunošanā.»
Sarīkojumu pagājušajā trešdienā apmeklēja Antipinu ģimenes četru paaudžu pārstāvji – Astrīda, viņas brāļa Jevgeņija meitas Līga Druviņa un Renāte Nordena, viņas bērni Kristians Nordens un Zane Lazdiņa, kā arī Zanes mazā meitiņa Elza. Visi ir baušķenieki.
Ģimenes relikvijas Astrīda Antipina ekspresizstādē «Bauskas Dzīvi» aicina aplūkot portretu «Tautu meita» un skaidro: «Tā ir Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotāja Marga Ziemeļniece – mākslinieka Nulīša kolēģe. Daudzus gadus es dzīvoju un strādāju Cēsīs, kur ar Margu nejauši satikāmies. Arī viņa bija pārcēlusies uz šo pilsētu. Skolotāja atcerējās arī portreta «Irēne» tapšanas laiku un par to stāstīja. Man viņa uzdāvināja Nulīša gleznu «Zilā», savukārt «Tautu meitu» – Bauskas Valsts ģimnāzijai.»
Ķekavas iedzīvotājs Indulis Šķibelis, kura dzimtas saknes ir Īslīcē, ekspresizstādi papildināja ar divām A. Nulīša gleznām no ģimenes kolekcijas. Tām ir interesanta vēsture. Sarunā Indulis atklāj: «Šie mākslas darbi ir mūsu dzimtas relikvijas. Esam mantojuši manas mammas Irēnas Šļūkas portretu un ainavu. Mamma un tēvs Jānis Šķibelis strādāja Bauskas Valsts ģimnāzijā, bija gleznotāja Nulīša kolēģi. Tajā laikā ticības mācību skolā pasniedza Bauskas luterāņu garīdznieks Gustavs Turss, kura portrets arī eksponēts izstādē. Mums īpaši mīļa ir ainava «Skats no Bauskas ģimnāzijas», ko mākslinieks maniem vecākiem uzdāvināja kāzu dienā. Par to, ka Bauskā tiek gatavots gleznotāja 120. jubilejai veltīts tematisks sarīkojums, uzzināju no publikācijām «Bauskas Dzīvē». Es abonēju laikrakstu, lai saglabātu saikni ar vecāku iemīļoto pilsētu.»
Baušķenieks Laimonis Šulcs, aplūkojot gleznas, iesaucas: «Tā ir mana ķīmijas skolotāja Irēna Šļūka! Viņas vīrs man mācīja matemātiku. Mūsu izlaiduma absolventi ar prieku atminas abus jaukos pedagogus. Vērot Nulīša gleznotos darbu oriģinālus man ir patiesa bauda. Ainavās saskatu franču 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma glezniecības skolas ietekmi. Novadnieka darbi ir niansēti un virtuozi, tajos nav nevienas liekas detaļas. Šķiet, ka gaiss ainavās virmo.»
Turpina gleznot trimdā
Arnolds Nulītis Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ieguva labu akadēmisko izglītību. Viņš absolvēja Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu profesora Jāņa Roberta Tillberga meistarklasē. Jau kopš agras jaunības novadnieks piedalījās dažādās mākslas izstādēs. Viņš 13 gadus bija zīmēšanas skolotājs Bauskas Valsts ģimnāzijā. Mākslinieka darbnīca atradās Rīgas ielas 63. namā, turpat strādāja viņa radinieks Vilis Linga – arī gleznotājs. Otrā pasaules kara laikā A. Nulītis nokļuva bēgļu un filtrācijas nometnēs, bet 1951. gadā emigrēja uz Kanādu, kur nodzīvoja līdz 1988. gadam. Viņš pievērsās abstraktajai glezniecībai un bija labi pazīstams Toronto mākslas aprindās, atklāj Inga Krolle, kura ir nodibinājusi sakarus ar mākslinieka piederīgajiem Kanādā.
Ar novadnieku ilgus gadus sarakstījās bijušās Bauskas 1. vidusskolas pedagoģe un skolas muzeja dibinātāja Līvija Lapše. Viņa rūpīgi glabāja gleznotāja vēlīno darbu kolekciju. Piemiņas sarīkojumā bija eksponētas Bauskas Valsts ģimnāzijas vizuālās mākslas skolotājas Aivas Linkevičas audzēkņu darinātās A. Nulīša kompozīciju versijas. Tā ir ļoti interesanta kolekcija.
Studijai ir cits statuss
Bauskas kultūras centrā 23. novembrī atklāja arī gleznošanas studijas «Meistars Gothards» dalībnieku gleznu izstādi «Bauskas jumti, nami un ielas». Izmantojot fotogrāfijas, amatiermākslinieki veidoja brīvas kopijas. Vairāki darbi, piemēram, Dagnijas Lauvas impresionistiskā kompozīcija, Līgas Valneres, Aijas Dūmiņas, Inas Krūmiņas ainavas, ir ļoti izteiksmīgi. Jaunā izstāde ir eksponēta kultūras centra pirmā stāva vestibilā.
Iestādes vadītājs Jānis Dūmiņš informē: «Kopš 2016. gada 1. novembra gleznošanas studijai «Meistars Gothards» ir Bauskas kultūras centra amatiermākslas kolektīva statuss. Tā vairs nav privāta studija, kas vairāk nekā desmit gadu darbojās nu jau slēgtajā galerijā «Meistars Gothards». Pašlaik nodarbības notiek Bauskas bērnu un jauniešu centra telpās. Ik pirmdienu tās vada mākslinieki Māris Upzars un Laura Ikerte.»
