Dziesmu svētku Informācijas centrs 4. jūlija pēcpusdienā akreditētajiem latviešu un ārvalstu žurnālistiem rīkoja preses konferenci.
Dziesmu svētku Informācijas centrs 4. jūlija pēcpusdienā akreditētajiem latviešu un ārvalstu žurnālistiem rīkoja preses konferenci. «Kur ir tās emocijas, kad pār muguru «skudriņām» jāskrien?» svētku rīkotājiem piepeši vaicāja kolēģis – populāra izdevuma žurnālists. Negaidot atbildi, klusībā nodomāju: «Kurš gan cits, ja ne tu pats, vari radīt šīs emocijas!» Tajā pašā vakarā Mežaparka estrādē nejauši sastapu kādu labu draugu – uzņēmēju. Runājot par mums abiem pazīstamu jaunu mākslinieci, viņš konstatēja: «Tā nav pareizā pieeja dzīvei – meitene ir pārāk emocionāla.»
Nu manā rīcībā gluži negaidot bija divi uztveres modeļi, ko vieno kopīga izjūta – racionālisms. Nabaga žurnālists emocijas meklē kā apslēptu, ārpus sevis esošu mantu, bet uzņēmējs neapzināti baidās no emociju jebkādas izpausmes. Taču visjaukākais ir tas, ka viņi vi- si – gan noliedzēji, gan meklētāji – pagājušajā nedēļā bija kopā Mežaparka estrādē, Nacionālajā operā, Ķīpsalā, Brīvdabas muzejā, Daugavas stadionā un Sporta manēžā. Pats svarīgākais, manuprāt, ir fakts, ka tur viņi bija nokļuvuši brīvas gribas vadīti. Tikpat nopietni es uztveru realitāti par demokrātiskas sabiedrības veidošanos Latvijā. Man patīk uzskatu un viedokļu daudzveidība. Arī tos uzskatus, kas nepavisam nesaskan ar manējiem, es cenšos pieņemt. Un redzu, ka vairāk vai mazāk apzināti lielākā daļa tautiešu rīkojas tāpat.
Režisoru ieceres par svētku kulmināciju šad tad nesaskan ar dalībnieku un klausītāju uztveres īpatnībām. Daudzi šķita tik ļoti pārņemti ar Noslēguma koncerta gaidīšanu, ka ignorēja pārējos sarīkojumus. Žēl, jo par neapšaubāmu «pērli» pagājušās nedēļas beigās (5. jūlijā) kļuva latviešu tautastērpu konkursskates dalībnieku uzvedums Kongresu namā. Tās rīkotājs – Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centrs. Apbrīnas vērta režisoru, scenogrāfu un gaismu mākslinieku izcilā prasme divu dienu laikā radīt uzvedumu par latviešu tautastērpu vēsturi, ko ar patiesu lepnumu varētu demonstrēt jebkurā pasaules valstī. To raksturo izsmalcināta elegance, atturība un… siltums, kā bieži vien pietrūkst plašākiem sarīkojumiem. Tajos, lai kā gribētos, zūd personiskā attieksme pret notikumu. Piebildīšu, ka uzvedumā nepiedalījās neviens aktieris vai statists. Visi dalībnieki bija Latvijas koru, deju kopu un lietišķās mākslas studiju dalībnieki. Viņus gan nenodarbināja doma par emociju meklējumiem.
