Veltījums manai pilsētai 400 gadu jubilejā.Ak, mana vecā, sirmā Bauska,Ar šaurām ieliņām un apdrupušiem namiem.Te nav ne augstceltnes, ne torņa augsta,Kaut piedzimi pirms daudziem, daudziem gadiem.Laiks aizsteidzies kā upju straume,Kas tevi apskalo no divām pusēm.Cik romantisku tikšanos un laimes!Par mīlētājiem Ķirbaksala klusē.Te pilskalns pašā upes kraujā,Par kuru senus notikumus teikas stāsta,Kā princeses pa logiem metās lejā,Lai izbēgtu no iebrucēju zviedru lāsta.Bij’ Rātslaukumā varens tirgus,Kur zemnieks preci tirgoja no ratiem.Tur kvieca sivēni, tur čigāns mija zirgus,Vien kabatā bij’ jābūt dažiem latiem.Bet otrā pusē Rātsnamam bij’ būdu klājiens,Tur karājās gan kliņģeri, gan reņģes,Pa brīdim atskanēja laipns mājiens,Ka tikai šeit var dabūt izturīgas eņģes.Tas tālais laiks nu guļ aiz gadu kalniem,Daudz notikumu Bauskai pāri vēlies.Starp Mēmeli un Mūsu gāzies karš ar dūmiem melniem,No vācu–krievu ienaida kas cēlies.Nu atkal mana pilsēta ir brīva,Lai plašumā un skaistumā tā zaro,Lai augot gudrība un taisnība ir dzīva Un labklājības prieks lai ļaudīs staro!
