Es šodien uzlikšu roku uz tava pleca, uz kura lapas brūni rudas kā lupatu seģene veca.
Es šodien uzlikšu
roku uz tava pleca,
uz kura lapas brūni rudas
kā lupatu seģene veca.
Es glāstīšu tavu
krunkaino arumu vaigu,
vēls rudens uz kura zīmējis
gleznu krāšņu un raibu.
Es skūpstīšu tavas
zilās ezeru acis,
kuras pirms gadu simtiem
laikam pats Dievs te ir racis.
Un vakara stundā
ar sveces liesmu pret tumsu
es vēlēšu tev, mana zeme,
skaistu un laimīgu mūžu!
