Es esmu atnācis pie tevis ciemos, tu, manas dzimtās puses mežs!
Es esmu atnācis pie tevis ciemos,
Tu, manas dzimtās puses mežs!
Pavisam likies kluss un svešs,
Kad biju pagājušā ziemā.
Bet šodien saules svelme gaisā,
Jau priedēm sveķi tek un plūst,
Un ūdens sūnu vannās žūst,
Nav brikšņos rudens tumsa baisā.
Es ilgi stāvu meža malā.
Ik katrā zarā vēji vēd.
Un mazais sila sīlis sēd,
Lūk, augšā, pašā egles galā!
Es tevi sveicinu no bērnu dienām,
Tu, manas dzimtās zemes mežs!
Tu nekad nebūsi man svešs,
Kad apskauj mani zaļām sienām.
