Sniegs Itālijā redzams vienīgi Alpu augstākajās virsotnēs. Ir decembra vidus, un šajā zemē vienlaikus valda trīs gadalaiki – rudens, pavasaris un vasara.
Sniegs Itālijā redzams vienīgi Alpu augstākajās virsotnēs. Ir decembra vidus, un šajā zemē vienlaikus valda trīs gadalaiki – rudens, pavasaris un vasara.
Vismaz mums, baušķeniekiem, tā šķita, jo gaisa temperatūra valsts dienviddaļā sasniedza +20 grādu. No 5. līdz 10. decembrim Itālijā pavadītās dienas joprojām mirdz saulē un dzirkstošās krāsās.
Ziemeļu eglītes šķiet pelēcīgas
Zaļo palmas, zied neredzētas puķes un eksotiski krūmi. Gaisā virmo neparasts juteklisku aromātu kokteilis. To rada mūžzaļo augu ēteriskās eļļas, sajaucoties ar siltajiem Vidusjūras vējiem. Aromātiskās sveces un austrumnieku kvēpināmās nūjiņas šajā zemē nav vajadzīgas. Par svētku noskaņas radīšanu Itālijā rūpējas daba.
Tomēr itālieši cenšas Ziemassvētku gaidīšanas izjūtas paspilgtināt, dekorējot veikalu fasādes, vitrīnas, ielas un laukumus. Zaļo toņu neticamajā daudzveidībā parastā eglīte izskatās blāva – nu gluži kā Pelnrušķīte pirms svētku balles. Patiesībā mūsu iemīļotās eglītes redzamas tikai dažviet, piemēram, gājēju ieliņā, kas sākas Spānijas laukumā Romā. Turklāt tās «uzlabotas» ar sudrabotu vai baltu vienlaidu tonējumu. Dekoratīvās vijas Itālijas dienvidu daļā parasti darina no mūžzaļās īves zariem. Šur tur varēja redzēt arī ciprešu pinumu rotājumus.
Dizaineriem galva nav jālauza. Ietves malās augošajos lapu kokos tiek piestiprinātas nelielas, sarkanas vai sudrabainas bumbiņas, un rotājums gatavs. Nezinātājam varētu šķist, ka tās ir ogas. Nav jau nekāds brīnums, jo decembrī laukos un pilsētā apelsīnu un citronu kociņi slīgst no gatavo augļu smaguma.
Sorento ielās līst gaismas lietus
Slavenā Itālijas kalnu kūrorta Sorento Ziemassvētku noformējumā valda izsmalcināta elegance. Pa īstam tā atklājas diennakts tumšajās stundās, kad iedegas tūkstošiem mirguļojošu spuldzīšu. Itālijā nav populāras daudzkrāsainas lampiņas. Ielu dekorā tiek izmantoti vienīgi dzeltenīgie gaismekļi.
Galvenajā laukumā pie Sorento mērijas izveidota centriska spuldzīšu kompozīcija, kas atgādina saules starus. Gājēju ielās, katrai lampiņai iemirdzoties pēc noteikta intervāla, pāri galvām nolīst gaismas lietus. Turpat milzīgiem, violetiem zvaniem zied krūmi. Dažos kokos uzplaukušie ziedi atgādina orhidejas. Bez botānikas ilustrētās enciklopēdijas Itālijā ir pagrūti, jo gandrīz nevienu augu valsts brīnumu no ziemeļiem atbraukušais tūrists nevar nosaukt vārdā.
Pilsētiņās vietumis redzami veikaliņi ar uzrakstu «Arte Floreale». Tās ir Latvijā ļoti iecienītās floristu bodītes. Itālijā puķu veikali izskatās visai pieticīgi. Citādi nemaz nevar būt, jo vislielākie pārsteigumi atrodami dabā. Tomēr Adventes laikā pilsētnieki steidz iegādāties augošas puansetijas jeb Betlēmes zvaigznes. Tās ir neiedomājami milzīgas un spilgtas, tāpēc izskatās mākslīgas. Tikai aptaustot var pārliecināties par ziedu īstumu.
Katrs gatavo Jēzus dzimšanas vietu
Sīkpreču veikaliņiem decembrī sākas uzplaukums. Neviens sevi cienošs itālietis Ziemassvētkus nevar iedomāties bez paša darinātas Betlēmes silītes. Tiek piedāvāts simtiem izkrāsotu figūriņu – Austrumu gudrie, kamieļi, Jēzus, Marija un Jāzeps, aitas un kūtiņa. Tās darinātas no dažādiem materiāliem. Jo mazāka figūriņa, jo vairāk jāmaksā.
Kādā Pompejas bodītē varēja vērot aizkustinošas ainas. Priekšmetus Betlēmes silītei jaunas māmiņas un tēvi iegādājās kopā ar bērniem. Pareizāk būtu teikt – izvēle bija pilnīgi atstāta bērnu ziņā. Veikala īpašnieks gadu vai divus vecus knēveļus uzceļ uz augstiem ķeblīšiem, un bērni stundām ilgi pārcilā katru mantiņu. Tikmēr vecāki tērzē ar bodnieku un konsultējas par silītes kompozīciju.
Gluži tāpat notiek arī mākslas priekšmetu pārdotavās. Sinjoras cienījamos gados nopietni un lietpratīgi apsver, kuri Jēzus dzimšanas dienas tēli būtu labāk piemēroti mājas interjeram.
Dienvidnieciski veselīga pieeja kristiešu svarīgajiem svētkiem izpaužas saldumu veikalu noformējumā. Nelielā bodītē Sorento no marcipāna, šokolādes un krēma bija izveidota apmēram metru augsta terasveida Betlēmes silīte. Turpat vitrīnās eksponēti kūku paraugi, tās var pasūtīt. Ja gribi, par 85 tūkstošiem liru (apmēram 30 latu) pērc torti, kuras virspusē dus iespaidīga lieluma Jēzus bērniņš, koķeti sakrustojis tuklās kājeles.
Līdz Zvaigznes dienai
Ziemassvētkus itāliešu valodā sauc «natale» – dzimšana –, bet 31. decembrī tiek svinēta Silvestra diena. Svētki turpinās no 24. decembra līdz 6. janvārim – Epifānijai jeb Zvaigznes dienai. Itālijā Zvaigznes diena esot tikpat svarīga kā Ziemassvētku vakars, stāstīja komponists Frančesko Rico.
Betlēmes silīti katra ģimene sagatavo Adventes pēdējā nedēļā, bet tikai 24. decembra vakarā tajā ieliek Jēzus bērna figūriņu. Tiek atnests un izgreznots kāds skuju koks – priede, pīnija vai mākslīga eglīte. Itāliešiem esot teiciens «Ziemassvētkus svin ar savējiem, Lieldienas – ar ko grib». Svētvakaru itāliešu ģimenes pavada baznīcās.
Atgriežoties mājās, bērnus negaida Ziemassvētku vecītis. Dāvanas viņi saņem Zvaigznes dienā, kas tiek uzskatīti par labestības un dāvināšanas svētkiem. Iepriekšējā vakarā mazie itālieši pie kamīna noliek zeķi un gaida raganiņu – dāvanu nesēju. Mājās viņa nolaižoties tikai caur skursteni.
Savukārt Itālijas dienvidu pilsētu laukumos 5. janvāra vakarā novieto lielu salmu lelli – Befanu – un svinīgi sadedzina. Tas ir Ziemassvētku cikla noslēguma rituāls. Nākamajā dienā pēc dāvanu saņemšanas visām eglītēm un rotājumiem jābūt no mājām iznestiem.
Itāliešu Ziemassvētku maltītē ir trīs galvenie pamatēdieni – pākšaugi, kas atgādina plakanus zirnīšus, «lentici» – desas paveids – un cūku stilbiņi. Desertā, protams, ir svaigas vīnogas, kas nesen ievāktas dienvidzemes dārzos.
P. S. Par konsultācijām autore pateicas itāliešu valodas tulcei Antrai Fricbergai.
