Tas atgadījās šī gada februārī.
Tas atgadījās šī gada februārī. Dvīnīšu māmiņa Anta, iznākusi no veikala Rīgā, ieraudzīja, ka pazudusi mašīna, kurā gulēja četrus gadus vecie mazuļi. Automašīnas aizdzinējs, ieraudzījis mašīnā bērnus, bija pats piezvanījis policijai, norādot vietu, kur auto atrodams.
Dvīņu vecāki, baušķenieki Alvis un Anta Podžus, ir piedzīvojuši kinofilmās redzētus mirkļus, kad pa mājas logu tiek izmestas rotaļlietas, aizkari un gultasveļa. Bērnu pazušana gan vairs neatgādināja kadru no kinolentes.
Mārtiņš un Jānis piedzima 1994. gada 29. jūnijā, Pēteros. Mārtiņš nāca pasaulē piecos no rīta, Jānis – minūti vēlāk.
Kad izaugs liels, būs briesmonis
Jānītis ir «jaunākais» brālītis. Viņš ir pacietīgs un piekāpīgs puika, mammas vārdiem runājot, «ēd visu, kas nekustas», bet nelabprāt saldumus. Viņa mīļākais dzēriens ir piens. Jānītis baidās no suņiem, bet mīl kaķīšus. Viņš ir draudzīgs un nopietns zēns. Kad Jānītis izaugs liels, viņš būs briesmonis, kurš biedēs cilvēkus, vai tētis. Bērnudārzā «Saulīte» viņš ar sevi iepazīstina, sakot: «Esmu Jānis kreilis».
Viņš pirmais izvēlas to, kas patīk
Mārtiņš ir «vecākais» brālītis, kurš atbilstoši tam arī uzvedas. Kad mamma nopērk drēbes, Mārtiņš izvēlas apģērba gabalu, kurš viņam patīk labāk. Puika pārtiek gandrīz tikai no sviestmaizēm un kefīra. Viņam ir mainīgs garastāvoklis – vienu brīdi zēns smejas, citu raud. Varbūt tāpēc Mārtiņš vēlas kļūt par klaunu. Mārtiņa «draugs» ir zobārsts.
Kā mazuļi runāja trīs gadu vecumā.
empītis – vitamīns,
vīkstiņa – varavīksne,
saldumejs – saldējums,
kopeteris – helikopteris,
sargulietus – lietussargs.
Mārtiņš: Kad jūs runājiet, tad man piekūst kājas (grib pārtraukt sarunu).
Jānis: No bedrītēm izaugs peļķītes (lietus laikā).
