80 gadu jubileju svin dvīnes Vallē.
Rita Krūmiņa ir stundu vecāka par savu dvīņumāsu Viju Kruvesi. Rita ir nosvērta, nopietna un mazāk runīga, savukārt Vija – ņiprāka, kārāka uz jokiem un runīgāka.
Bērnībā klājies labi
Par vallietēm viena no māsām sevi sauc deviņus gadus un otra – piecpadsmit. Abas dzimušas un lielāko mūža daļu dzīvojušas Rīgā. Rita nepilnus desmit gadus mīt Vallē, un atpakaļ uz Rīgu negriboties. Galvaspilsētā vienā mājā nodzīvojusi vairāk nekā 40 gadu, bet tad saimnieki visus iemītniekus padzinuši, izveidojuši viesnīcu, un Rita pārcēlusies pie meitas uz Valli.
Līdzīgs stāts ir jaunākajai māsai Vijai, kura Vecumnieku novadā dzīvo jau 15 gadu. Dēls Aigars Kruvesis savulaik vadījis Valles vidusskolu, dodoties prom darba pienākumus pildīt uz Lielvārdi, mammai atstājis dzīvokli. «Nodomāju, ka pašai savs dzīvoklis būtu ko vērts,» atklāj jaunākā māsa.
Abas māsas par bērnību nesūdzas. Bagātnieku ģimenē nav augušas, bet ēdamā uz galda nekad nav trūcis. «Neesam no tām, kurām bērnībā gājis slikti vai grūti. Nav bijis nedz kūtī jāstrādā, nedz biešu lauks jāravē, bet vai tāpēc neesam izaugušas par strādīgām un kārtīgām meitenēm?!» smaidot noteic Vija.
Ritai ir divi bērni, seši mazbērni un seši mazmazbērni, pavisam drīz mazmazbērnu pulks palielināsies vēl par vienu mazo cilvēciņu. Vija nosmej, ka viņas abi mazbērni vēl baudot dzīvi, tāpēc viņai vēl neesot vecvecmāmiņas statusa.
Maz runā un neskatās filmas
Rita visu mūžu strādājusi medicīnā. Rīgas 1. slimnīcā un pēc tam 4. bērnu poliklīnikā pildījusi patronāžas medmāsas pienākumus. Vēlāk kādā Rīgas poliklīnikā viņa strādājusi par nodaļas vecāko medmāsu. «Es tagad maz runāju, jo darba gados to vien darīju. Ar katru pacientu bija jāizrunājas. Kā cēlos, tā līdz vēlam vakaram atrados starp cilvēkiem, kuriem visu laiku bija kas jautājams, un es nevarēju neatbildēt. Izrunājusies esmu uz nebēdu, tagad vairs negribas,» atklāti noteic Rita.
Vijai darba pieredze «nedaudz raibāka» nekā māsai. Viņa 12 gadu strādājusi par farmaceiti aptiekā, bet zemā atalgojuma dēļ – 45 rubļiem mēnesī – meklējusi citas pelnīšanas iespējas. Viņas vīrs strādājis rūpnīcā, un Vija nolēmusi pamēģināt tur. Ilgi gan nav izturējusi. «Aptiekā viss bija tīrs, sakārtots. Leksika un veids, kādā darbinieki sarunājās fabrikā, bija krietni atšķirīgi. Es nevarēju pierast pie darba apstākļiem rūpnīcā un devos prom,» darba gadus atceras Vija. Rita pēc garajiem darba gadiem nevēlas daudz runāt, savukārt Vija vairs neskatoties filmas. Viņa 30 ga-du strādājusi kinoteātrī un veidojusi repertuārus, un redzējusi tūkstošiem filmu.
Min mīklas un ada
Māsas viena par otru runā tikai labu. Vija nosolījusies, ka dzīvos vismaz līdz simt gadiem. «Jātur jaunākajai māsai līdzi, nekas cits neatliek,» smaidot teic Rita. Vecākā māsa bauda lauku mieru, bet jaunākā alkst pēc pilsētas. «Man Vallē patīk, bet bieži pietrūkst Rīgas. Diemžēl uz galvaspilsētu aizbraukt sanāk reti. Vallē ir pārāk mierīgi. Brīvdienu rītos nemanu nevienu cilvēku. Man trūkst ļaužu pūļu,» pārdomās dalās Vija. Citās domās ir Rita: «Esmu pie vietas. Vallē ir mierīgi un klusi. Man patīk.»
Vija esot kā traka uz krustvārdu mīklu minēšanu. «Viņai vārdu minēšanas dienas ir ceturtdienas, tad pat vīrs paliek neēdis. Vēl viņai patīk likt lielās puzles,» māsas aizraušanos raksturo Rita. Viņa agrāk adījusi un tamborējusi, bet nu vairs veselība neļaujot. «Ar skaistiem adījumiem ir iepriecinājusi visus radus. Pēdējais māsas darbs bija liela silta sedziņa,» māsu slavē Vija.
Abas vallietes divus gadus vairs neiekopj piemājas dārziņu. Veselība neļaujot. «Pa dārzu es gāju «uz visām četrām». Pavēroju, ka lauku cilvēki dobes ravē taisnām, staltām mugurām, tīrām rokām, bet es – vadziņā uz ceļiem un ar melnu muti,» darbus dārzā ar smaidu atceras Vija.
