Atpūtas maršrutus plānojot, ģimenes aizvien vairāk izvēlas būt tuvāk dabai un dzīvai radībai.
Atpūtas maršrutus plānojot, ģimenes aizvien vairāk izvēlas būt tuvāk dabai un dzīvai radībai.
Par to nupat varēja pārliecināties Rajatalu dzīvnieku dārzā, kas atrodas Pērnavas rajonā Igaunijā.
Braucienā sastopas ar kolēģi
Minizoodārza saimnieks Andruss Tīmats sacīja, ka apmeklētāju skaits pārsniedzot 15 tūkstošus gadā. Visvairāk ekskursantu vidū esot skolas vecuma bērnu. Igauņu kolēģa atziņu apstiprināja arī Iecavas novada “Dobuļu” saimnieks Varis Ķelpe. Viņš kopā ar Bauskas rajona tūrisma pakalpojumu sniedzējiiem, pilsētas Domes un rajona Padomes speciālistiem 12. septembrī bija devies pieredzes apmaiņas braucienā uz kaimiņvalsts pilsētu Pērnavu un Pērnavas rajonu.
“Bauskas Dzīve” jau rakstījusi, ka ekskursija ir Domes īstenota projekta “Bauska – Dienvidu vārti. “Via Baltica”, fāze II” aktivitāte. Kaimiņzemē pavadītā diena ļāva apjaust tūrisma stratēģijas tendences, taču šoreiz par to, kas jau ir līdzīgs mūspusei ar Pērnavas rajonu. Kā noprotat – minizoodārzi.
Kolekcija sajūsmina arī lielos
Agita un Varis Ķelpes Rajatalu bija noskatījuši Šetlandes ponijus. Dzīvnieki tā iepatikušies, ka paši tos iegādājušies. A. Tīmats savukārt apmeklējis “Dobuļus”, un Varis teic: “Tāds tādu jau atrod. Andrusu mēs draudzīgi dēvējam par Darvinu. Viņam ir ļoti plašas zināšanas, patiesa interese par paša izvēlēto nodarbi. Igauņu kolēģis piedalās dažādos gadatirgos un izstādēs, domā par to, lai apmeklētājiem būtu interesanti. Salīdzinājumā ar “Dobuļiem” pie Andrusa ir lielāks plašums. Pilsētas bērniem un iedzīvotājiem tas īpaši patīk. Viņi, tikuši ārā no akmeņiem un mūriem, izbauda lauku vidi, gūst pozitīvas emocijas saskarsmē ar dzīvniekiem.”
Šķiet, A. Tīmats par zoodārza iemītniekiem varētu runāt un stāstīt ne tikai stundām, bet dienām ilgi. Visi kustonīši, kas atrodas aplokos un būros, ir mazi. Kolekcija veidota ar nolūku parādīt tieši minidzīvniekus. Baušķenieki vēlējās fotografēties ar Šetlandes ponijiem, augumā mazajām aitām, kazām, gotiņām un cūkām. Bija jūtams – visas šīs dzīvās radības ir pieradušas, ka tām pievērsts tik daudz uzmanības. Tverot neikdienišķus kadrus, pieaugušie jutās it kā citā pasaulē. Apskates laiks neparedzēti stiepās ilgāk par iepriekš paredzēto.
Saimnieka vēstījumā ir ļoti daudz interesantu faktu. Zināšanas viņš smēlis aizgūtnēm un turpina papildināt. Piemēram, mazās cūkas pasaulē ļoti plaši tiekot izmantotas jaunu medikamentu izmēģināšanai. Daudzviet šie dzīvnieki kļuvuši par mīluļiem un tiem atrastas vietas arī pilsētu daudzstāvu namos. Tas vairs nav neparasti – pastaigāties pilsētā, turot cūku saitītē. ASV esot pat iekārtotas patversmes pamestām un klejojošām mazajām cūkām.
Cilvēkiem tehnokrātijas un tehnoloģiju laikmets ir noteicis līdz šim nebijušus pārbaudījumus, bet dabas balss vēl jaušama katrā. Varbūt tas nosaka vēlmi ikdienā vai retumis būt līdzās ar dzīvniekiem.
