Latvijā gripas lielākās epidēmijas bijušas 1962. un 1970. gadā, kad reģistrēts vairāk nekā 400000 slimības gadījumu.
Latvijā gripas lielākās epidēmijas bijušas 1962. un 1970. gadā, kad reģistrēts vairāk nekā 400000 slimības gadījumu. Par epidēmiju sauc slimības izraisītu plašu saslimšanu, kad ar konkrēto kaiti saslimst 5 līdz 15 procentu valsts vai pilsētas iedzīvotāju.
Ar tā sauktās spāņu gripas vīrusu no 1918. līdz 1920. gadam pasaulē saslima 700 miljonu, bet nomira 20 miljonu cilvēku. 1957. gadā ar tā saukto Āzijas gripas vīrusu pasaulē nomira ap miljons cilvēku. 1968. gadā ar Honkongas gripas vīrusu pasaulē nomira 700000 cilvēku.
Gripas vīrusa antigēni, nokļūstot organismā, sadalās it kā «pa sastāvdaļām» un pēc tam savienojas ik reizi citā secībā. Tāpēc, pārslimojot gripu, nevar iegūt imunitāti. Arī vakcinēšanās jāatkārto katru gadu, jo nav zināms, kāds gripas antigēns izraisīs saslimšanu.
Latvijā gripas epidēmijas parasti novērotas decembrī, janvārī, februārī, martā. Pirmie gripas gadījumi nereti tiek reģistrēti oktobrī, novembrī, ir bijuši arī tādi gadi, kad ar gripu daudzi slimojuši aprīlī un pat maijā.
Akūtas respiratora saslimšanas var izsaukt 100 dažādu rinovīrusu un 47 adenovīrusi. ASV iegūti dati, ka bērni ar saaukstēšanās slimībām slimo vidēji 8 līdz 12 reižu gadā.
Vakcinējoties pret gripu, imunitāte iestājas 14 dienu pēc potēšanās un ilgst vienu gadu.
Pēc Labklājības ministrijas datiem
